Par LU rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš

Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti – Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.
Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.
“Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību,” pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.
Turpmākajos mēnešos universitātes personālam, mācībspēkiem un studentiem būs iespēja iepazīties ar rektora amata kandidātu redzējumu par LU izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamajām darbībām, tostarp iekšējo un ārējo konsolidāciju, lai sasniegtu LU stratēģijā izvirzītos mērķus zinātnes izcilības, studiju kvalitātes un citās universitātei būtiskās jomās. Sagaidāms, ka, tiekoties ar pretendentiem uz rektora amatu, visa universitātes saime un it īpaši Satversmes sapulces locekļi varēs iegūt nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, kura ir vispiemērotākā kandidatūra LU rektora amatam. Jaunā rektora izvēle noslēgsies ar rektora vēlēšanām LU Satversmes sapulcē.
Pieteikšanās amatam tika izsludināta 25. septembrī. Mēneša laikā kopumā tika saņemti 24 pieteikumi.
LU rektora amata kandidātiem jābūt zinātnes doktora grādam kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām. Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai un vadības pieredzei augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā astoņi gadi. Viņiem jābūt pieredzei starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā, zinātnes vadības pieredzei un sasniegumiem zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos), privātā vai publiskā finansējuma piesaistes pieredzei pētniecībā un inovācijās un latviešu un angļu valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Tāpat rektora amata pretendentiem ir izvirzītas papildprasības – izpratne par zinātnes universitātes darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem; akadēmiskā darba pieredze; pieredze augstākās izglītības institūcijas attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā; izpratne par Eiropas izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas procesiem; profesionālā pilnveide augstākās izglītības vadības un kvalitātes nodrošināšanas jomā; komunikācijas un argumentācijas prasmes, orientācija uz attīstību un rezultātu sasniegšanu; pieredze pārmaiņu vadībā akadēmiskajā vidē.
Mēneša atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu, ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdības lēmums par dabaszinību eksāmenu ir nozīmīgs solis izglītības kvalitātes stiprināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē 8. septembra valdības lēmumu apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos priekšlikumus izglītības sistēmas...
Lasīt tālākApstiprina plānu valsts valodas stiprināšanai un attīstībai
Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto “Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākIepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm
Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolās vēl pieejamas 187 vietas 10. klasēs
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 187 brīvas vietas. To skaits mainās, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendentiem...
Lasīt tālākIZM rosina pilnveidot finansēšanas modeli “Programma skolā” – atbalsts skolām un pašvaldībām
Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus...
Lasīt tālākKā sagatavot bērnu skolai, nepārslogojot ģimenes budžetu?
Jaunais mācību gads parasti nāk ar papildu izdevumiem – jāiegādājas gan mācību piederumi un apģērbs, gan apavi un citas ikdienai nepieciešamas lietas. Taču, laikus apzinot tēriņus un rīkojoties...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolās vēl pieejamas 192 vietas 10. klasēs
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 192 brīvas vietas. To skaits ir mainīgs, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendentiem...
Lasīt tālāk