Papildus finansējums pensijām un pabalstiem varētu arī neatrasties, bažās ministrs

Labklājības ministrija (LM) iesniegusi vairākus priekšlikumus, tostarp palielināt minimālo pensiju, pabalstu par trešo bērnu, palielināt mazo pensiju un pensiju cilvēkiem ar lielu darba stāžu indeksāciju, un tam visam nepieciešams finansējums. Nozares atbildīgais ministrs Jānis Reirs (V) bažās, ka nodokļu reformas dēļ visam nepietiks finansējuma.
Kā žurnālistiem klāstīja Reirs, Labklājības ministrija plāno Latvijā samazināt nabadzību. Labklājības ministrijas plāns paredz nākamo trīs gadu laikā paaugstināt dažādus pabalstus un minimālo vecuma pensiju. Lai arī ministrija ir nākuši klajā ar vairākiem priekšlikumiem, pieaug bažas, ka nodokļu reformas dēļ visām iecerēm finansējuma varētu nepietikt.
Reirs norādīja, ka visās Eiropas Komisijas specifiskajās rekomendācijās minēts, ka Latvijā jāatrod risinājums, kā celt pabalstus un ienākumus cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Tomēr visam naudas varētu nepietikt, bet FM ņēmusi vērā vien dažus LM priekšlikumus.
Lai arī Reirs atzinīgi vērtē FM lēmumu palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, ministriju satrauc, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana dos lielākas priekšrocības vientuļiem cilvēkiem, nevis ģimenēm ar bērniem. “Cilvēkam bez bērniem būs lielāks ieguvums,” norādīja Reirs.
Kā zināms, Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus.
Minimālo ienākumu atbalsta plānā paredzētie pasākumi ļaus pakāpeniski sniegt lielāku un mērķētu atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, pensijas vecuma iedzīvotājiem, kā arī trūcīgajām personām. Plānots noteikt augstākus trūcīgās personas ienākuma un garantētā minimālā ienākuma līmeņus, kas ir izriet no vidējiem valstī un ir samērīgi pret kopējiem mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem.
2018. gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu un ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu 50,07 eiro apmērā. No 2019. gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128.06 eiro vietā. Savukārt garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49.80 eiro vietā. 2019. gadā paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju personām ar lielu darba stāžu līdz 94 eiro. Sākot ar 2020. gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk