• Tweet

Pirmos pabalstus jaunā koronavīrusa “Covid-19” izplatības dēļ dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem plāno izmaksāt jau nākamnedēļ, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš skaidroja, ka pabalsts tiks maksāts ne uzņēmumam, bet gan pašiem darbiniekiem. Proti, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

“Šī bezprecendenta palīdzība ir domāta, lai noturētu darbiniekus,” piebilda ministrs, norādot, ka šobrīd primāri ir jārūpējas par uzņēmumiem un tiem darbiniekiem, par kuriem maksāti nodokļi.

Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Tāpat valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

“Nodokļu ieņēmumi ir nedaudz zemāki nekā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka sabremzēšanās ir notikusi. Nodokļu ieņēmumiem ir inerce. Sekas parādījās šīs nedēļas sākumā,” par ekonomisko situāciju runājot, sacīja Reirs. Viņš norādīja, ka vai nu būsim pagājušā gada līmenī, vai arī šogad par izaugsmi nevarēs runāt.

“Mēs ceram, ka šī krīze būs īslaicīga un šis atsitiens būs “V” veida ass, kā mēs to varam vērot Ķīnā, ka ekonomika atkopsies, un ka 2020.gads būs vienīgais, kurā nebūs izaugsme,” atzīmēja Reirs.

Jau vēstīts, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.

Foto: Valsts kanceleja