• Tweet

Izmantojot premjera balsi kā izšķirošo, valdība vakar aizliedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) iesaistīties atkritumu biznesa pārdalē. Ministra Edmunda Sprūdža virzītajos noteikumos bija paredzēts nodrošināt lielveikaliem ekskluzīvas tiesības atkritumus nodot pašu izvēlētam komersantam.

Pret to kategoriski iestājās pašvaldības, kas, pildot likuma uzliktos pienākumus, uzbūvējušas atkritumu poligonus un attiecīgi konkursa kārtībā pašas izvēlas firmas, kas ved uz turieni atkritumus vai pārstrādā tos. Ja lielie klienti – tādi kā veikali drīkstētu slēgt līgumus ar pašu izvēlētām firmām, atkritumu tirgus brīvlaišana beigtos ar to, ka iedzīvotājiem pieaugtu tarifi.

Neatkarīgā jau skaidroja, ka pašlaik pašvaldības sadala atkritumu apsaimniekošanas zonas tā, lai tajās ietilptu gan izdevīgi, pārstrādājami atkritumi (lielveikalu preču iepakojumi), gan neizdevīgi – proti, tie, ko mazos miestos un viensētās saražo tālu cits no cita dzīvojoši iedzīvotāji. Ja daļa atkritumu uzņēmēju varētu nodarboties tikai ar ienesīgo veikalu drazu savākšanu, bet otriem paliktu nerentablās iedzīvotāju gružkastes, sadārdzinājums būtu nenovēršams. Turklāt, kā atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, nebūtu godīgi piešķirt šādus brīvās konkurences labumus ārzemniekiem, kas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nav ieguldījuši ne santīma.

Vakar valdības sēdē VARAM sagatavotais lielveikalu un ārzemju atkritumu firmu lobēšanas projekts tika skatīts jau sesto reizi, un ministriem ar to saistītās pašvaldību bažas labi zināmas. Pašvaldību organizācijas aplēsušas, ka E. Sprūdža sacerēto izmaiņu rezultātā izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu pieaugtu no 10 līdz pat 25%. Piemēram, Blomes pagastā – pat 30%. Tas arī tika atgādināts.

Atbildīgais ministrs pirms balsojuma gan aģitēja ignorēt pašvaldību viedokli. «Es gribu noraidīt kā pilnīgi nepamatotu un pilnīgi nevajadzīgu emocionālu bubuli retoriku par to, ka tiks sagrauta sistēma,» aģentūra LETA atreferē E. Sprūdža teikto. Tomēr citi ministri šaubījās. Izšķiroša izrādījās satiksmes ministra Aivja Roņa nepiedalīšanās balsojumā ētisku apsvērumu dēļ – viņš, jāatgādina, paziņojis, ka grasās demisionēt. Otrs faktors E. Sprūdža atkritumu plānu caurkrišanā bija Valda Dombrovska dubultbalsij, proti, ministru balsīm par un pret sadaloties uz pusēm, noteicošais ir premjera balsojums, un šai gadījumā Ministru prezidents ieklausījās pašvaldību argumentos.

Noteikumu noraidīšana gan nenozīmē, ka Reformu partijas lobētā ideja par atkritumu tirgus brīvlaišanu nevarētu atgriezties, piemēram, ar jauna Atkritumu apsaimniekošanas likuma palīdzību.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne