• Tweet

Situācija Latvijas sporta nozarē ir sasniegusi kritisko robežu – pēc jaunās nodokļu sistēmas ieviešanas sporta nozare ir piedzīvojusi ziedojumu samazināšanos. Tiek lēsts, ka šogad var pietrūkt pat līdz 15 miljoniem eiro. Kamēr sporta organizācijas cer uz valsts kompensācijām, valdība atzīst – tā šobrīd nevar atļauties dalīt neesošu naudu, tādējādi atstājot sporta nozares nākotni uz jautājuma zīmes.

Latvijā sporta nozare šobrīd tiek uzturēta, balstoties uz trīs avotiem: valsts budžetu, ziedojumiem un projektu naudas. Līdz šim ziedojumu apjoms sasniedzis apmēram 20 miljonu eiro, bet šī gada pirmajā pusē, kad spēkā stājās Finanšu ministrijas (FM) virzītās nodokļu izmaiņas, iezīmējies gandrīz 50% kritums. Savukārt, vasarā apkopotā statistika liecina, ka privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām piedzīvojis kritumu līdz pat 75%.

Satraukumu par situāciju sporta nozarē paudušas vairāk nekā 50 vadošās Latvijas sporta organizācijas un simtiem sportistu, kuri uzsākuši sabiedrisko iniciatīvu “Es atbalstu sportu!” ar mērķi aktualizēt kritisko situāciju Latvijas sportā un rast veidus, kā risināt steidzamos jautājumus – nepietiekamo finansējumu un neefektīvu sporta pārvaldi.

“Tas ir dramatisks trieciens, jo līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas. Līdz ar finansējuma samazināšanos augstas klases sporta nozarē un sporta skolās, ir vērojams arī sportisko panākumu kritums vairākos sporta veidos. Tas nozīmē, ka jau šogad ir apdraudēta daudzu sacensību un sporta pasākumu norise, bet jaunajiem sportistiem nav un nākotnē visdrīzāk vairs nebūs pietiekamu iespēju gūt pieredzi treniņnometnēs, kā arī pienācīgi sagatavoties, lai pārstāvētu Latviju sporta sacensībās visaugstākajā līmenī pēc diviem, četriem, astoņiem gadiem,” pauž iniciatīvas autori.

Tiek norādīts, ka sports un aktīva, veselīga dzīvesveida atbalstīšana diemžēl nav bijusi un nebūs esošā sporta nozares “aizbildņa” – Izglītības un zinātnes ministrijas – prioritāte. Jāatzīmē, ka sports ietekmē ne tikai uzlabojumus veselības rādītājos, bet arīdzan bērnu attīstībā, ekonomijā, noziedzības samazināšanā un daudzos citos faktoros, kurus šobrīd valsts izvēlas ignorēt.

Neraugoties uz to, ka sarucis sportam ziedoto līdzekļu apjoms un tieši tādēļ nozare saskata riskus sekmīgai funkcionēšanai turpmāk, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nesteidzas solīt lielāku atbalstu no valsts.

Intervijā LTV Kučinskis norāda, ka izmaiņas ziedoto līdzekļu apjomā saistītas ar uzņēmēju izvēli, jo. mainoties nodokļu sistēmai, uzņēmēji dabūja nupat reinvestētās peļņas nodokli. “Pie viņiem vairs nevar aiziet kāda organizācija un teikt – kāpēc tev jāmaksā budžetam, maksā labāk man [..]. Šobrīd viņš var vispār nemaksāt. Kas nozīmē – ir jauni apstākļi,” norādīja premjers.

Viņš sola sekot līdzi situācijai un skatīties, lai sporta nozare neciestu. “Ja vajadzēs kaut ko kompensēt, mēs meklēsim iespējas, kā to izdarīt, bet šobrīd valdība nevar atļauties dalīt neesošu naudu un pēc tam meklēt veidus, kā to kompensēt budžetā.”

Arī Finanšu ministrija pašlaik nepiedāvāšot nekādus risinājumus, jo pēc rezultātiem, kas apkopoti pusgada garumā, nevar izdarīt nopietnus secinājumus par ziedojumu apjomu. Pēc ministrijas paustā, parasti uzņēmumi novirza līdzekļus labdarībai gada beigās.

Vai tas nozīmē, ka sākas “Latvijas sporta izdzīvošanas čempionāts”?