• Rīga
    Cloudy
    2°C
     
02/12/2019, Kategorija: Politika
Autors: Nekā personīga, TV3

Līdzšinējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers amatā aizvada otro termiņu un vasarā viņa pilnvaras beidzas. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosina mainīt kārtību, kādā izraudzīsies nākamo ģenerālprokuroru. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vienpersonisku kandidāta nosaukšanu Bordāns uzskata par vecmodīgu, tā neatbilstot labai pārvaldībai. Viņš grib šo kandidāta izvēli nodot Tieslietu padomes ziņā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pret jautājuma izlemšanu Tieslietu padomē neiebilst ne ģenerālprokurors, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Taču abi uzskata, ka no procedūras nedrīkst izslēgt profesionālās institūcijas, kurām līdz šim bija tiesības izvirzīt savu kandidātu. Valsts prezidenta kanceleja tieslietu ministra ieceri atbalsta, jo tā ģenerālprokurora izraudzīšanos padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku.

Pirms desmit gadiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kā ģenerālprokurora amata kandidātu nosauca Jāni Maizīti. Saeimā viņu balsojumā izgāza. Tad parādījās Ērika Kalnmeiera kandidatūra. Nākamvasar Kalnmeiera otrs pilnvaru termiņš beidzas un likums liedz viņam būt šai amatā ilgāk.

Tieslietu ministrs rosina, ka jāpalielina Tieslietu padomes loma nākamā ģenerālprokurora izvēlē. Tas mazinātu vienpersoniskumu. Jo, lai arī līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija savs kandidāts jāsaskaņo ar Tieslietu padomi, tai nebija iespējams salīdzināt pretendentus un virzīt labāko no tiem.

“Atlase ir novecojusi nedaudz un arī no labas pārvaldības modeļa nav pati labākā, proti, ka Augstākās priekšsēdētājs faktiski izvēlas kandidātu un piedāvā balsošanai. Es neredzu nepieciešamību gaidīt uz nākamajiem pieciem gadiem, kad nākamreiz šāds lēmums par ģenerālprokurora iecelšanu būs jāizlemj,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Grozījumi paredz trīs jauninājumus. Kandidātu loku paplašina ar advokātiem un mācībspēkiem, tos vērtē tieslietu padomes izveidota komisija, un kandidāti turpmāk varēs pieteikties paši bez Augstākās tiesas plēnuma, Ģenerālprokurora padomes, tiesnešu un prokuroru biedrība izvirzīšanas. Tas izsaucis vislielākās pretrunas. Grozījumu atbalstītāji uzskata, ka tas līdz šim ir sašaurinājis pretendentu loku, kritizētāji gluži pretēji – ka kandidāti nepieteiksies, ja nebūs guvuši atbalstu no profesionālas institūcijas vai koleģiālas biedrības.

“Man absolūti nav pamats neuzticēties Tieslietu padomes vērtējumam, bet katrā ziņā šie grozījumi ir izstrādāti ļoti nekvalitatīvi, sasteigti, nevienu reizi nenotika konsultācijas ar prokuratūru par šiem grozījumiem,” norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

“Varbūt mazliet dīvaini skanēja no tieslietu ministra puses šo priekšlikumu pieteikumā – izslēdzot ”noteiktu amatpersonu grupu” virzītus, es nedomāju, ka Augstākās tiesas plēnums, prokuroru biedrība, tiesnešu biedrība ir noteiktu amatpersonu grupa. Nu, tas ir mazliet nekorekti,” izteicās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Kalnmeiers norādīja, ka ka prokurors, kurus pārstāv padome ir ieinteresēti, lai būtu profesionālis, cilvēks no paša vidus, ko pazīst.

Viedokli par jauno kārtību Tieslietu ministrs prasa Satversmes tiesai, kas likumprojektus komentēt nevar un Valsts prezidenta kancelejai, kas konceptuāli to atbalsta.

“Manā ieskatā šī kārtība nemaz neliedz šīm profesionālajām organizācijām piedalīties un uzrunāt savu kandidātu, tās var apspriesties un uzklausīt savu kandidātu. Šādas tiesības netiek liegtas. Šeit tiek likts uzsvars uz to, ka kandidāts pats pieņem lēmumu, nevis viņu kāds izvirza. (NP: Tad Valsts prezidenta kanceleja dos pozitīvu atzinumu šiem grozījumiem?) Pēc būtības, jā. Mēs saskatām vajadzību pēc skaidras atlases kārtības. Detaļas, protams, ir apspriežamas,” norādīja Valsts prezidenta juridiskā padomniece Irēna Kucina.

Viena no apspriežamajām detaļām ir vērtēšanas komisijas sastāvs un funkcijas. Sagaidāms, ka kopējais Tieslietu padomes viedoklis par grozījumiem tiks pieņemts nākamajā tās sēdē 16. decembrī.

Likums pašlaik paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura noteiktu laiku strādājusi par tiesnesi vai prokuroru.Tieslietu ministra rosinātā pretendentu loka paplašināšana izsaukusi aizdomas, vai tas nav darīts kāda konkrēta jau nolūkota kandidāta interesēs.

“Vai man ir kandidāts un, vai es to daru, lai dabūtu kādu savu? Nē, man nav savs izvēlēts kandidāts un šis process nav tāpēc, lai šo amatu gūtu kāds manis izvēlēts kandidāts,” norādīja Kalnmeiers.

Neviens no tiesnešiem, kuri atbilst ģenerālprokurora amatam patlaban neapsver domu kandidēt uz šo augsto amatu. “Nekā Personīga” rīcībā ir neoficiāla informācija, ka vismaz trim prokuroriem ir vajadzīgā pieredze un ambīcijas ieņemt šo augstākās likumību uzraugošās amapersonas posteni, turklāt, viņi varētu saņemt arī profesionālo institūciju vai koleģiālo biedrību atbalstu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters sacīja, ka uz šo brīdi nekādu lēmumu nav pieņēmis, bet kandidēšanas iespēju neizslēdz. Šādu domu apsver Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.

“(NP: Vai jūs apsvērtu iespēju, ja tiktu uzrunāts ģenerālprokurora amatam?) Ja mani uzrunātu, šāda iespēja tiktu apsvērta. (NP: Pagaidām ne ar vienu sarunas šai jautājumā nav bijušas?) Nē, nē. (NP: Un kas būtu jūsu kvalitātes pār citiem pretendentiem?) Pieredze un zināšanas par prokuratūras darbu, tas laikam būtiskākais,” izteicās Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.

Kā ticams ģenerālprokurora kandidāts kuluāros tiek minēts arī Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko. Viņš šobrīd strādā arī Eiropas prokuratūrā kā augsta līmeņa padomnieks, kur ienākumi krietni pārsniedz ģenerālprokurora algu. Ostapko vienīgais no sarunas ar Nekā personīga atturējās. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera termiņš beidzas jūnijā.

“(NP: Vai esat apsvēris, kā savu uzkrāto pieredzi vislabāk izmantot un vai to izmantosiet valsts labā?) Nē, neesmu apsvēris. Viennozīmīgi ir tas, ka es darbu prokuratūrā neturpināšu!” izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

871 skatījumi




Video

Lembergs par iekļaušanu ASV sankciju sarakstā: Amerikāņi tiek izmantoti Latvijas iekšpolitiskā cīņā

10/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā,...

Lasīt tālāk
Video

Domes opozīcijas deputāts: Rīgā visi var gatavoties, ka naudas būs mazāk

10/12/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Rīgas 2020. gada budžets būs diezgan skarbs, otrdien intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Rīgas domes opozīcijas deputāts Dainis Locis (NA). "Ja [nākamajai domei] ir 5 gadu...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Uz prezidenta Levita teikto nevar paļauties

09/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lai arī Valsts prezidenta Egila Levita vērtējumā 2020. gada budžets paredz mazināt nevienlīdzību un nodrošināt lielāku solidaritāti, Ventspils mērs Aivars Lembergs tam nepiekrīt. Lembergs...

Lasīt tālāk
Video

“Šī novadu reforma nebūs pēdējā!” Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs iesaka atlikt novadu reformu

09/12/2019

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs aicina atlikt administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji...

Lasīt tālāk
Video

Jansons: Beidzot ir jāsāk domāt par politiķu personīgajām atbildībām

09/12/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Koalīcija manipulē ar sabiedrību, apgalvojot, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma citi – tā bija 13. Saeima, pirmdien intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja tiesībsargs...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Izsludinot valsts budžetu, Levits ir pārkāpis prezidenta zvērestu

06/12/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijā pie varas ir nākusi valdība un Valsts prezidents, kas dzīvo ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) idejām, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Runājot...

Lasīt tālāk
Video

Pūce ierosina Rīgas domes atlaišanu

06/12/2019

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020. gada...

Lasīt tālāk
Video

Politologs: Ja ārkārtas vēlēšanas notiks, skaidrs, ka Ušakovs nāks un piedalīsies

06/12/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Partijai "Saskaņa" nav izredžu izcīnīt uzvaru iespējamajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tajās nepiedalīsies viens no partijas līderiem, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas domi varētu ievēlēt vismaz uz pieciem gadiem; Ušakovs gatavs kandidēt vēlēšanās

05/12/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, žurnālistiem paziņojis...

Lasīt tālāk
Video

Kalnmeiers: Grozījumi Prokuratūras likumā liek domāt, ka ģenerālprokurora amats domāts konkrētai personai

05/12/2019 | Autors: Labdien.lv

Tieslietu ministrijas izstrādātie Prokuratūras likuma grozījumi ir brāķis un parāda tikai līmeni, kādā likumprojekta autori ir strādājuši un kāds ir to patiesais mērķis – maskējoties...

Lasīt tālāk