• Tweet

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) no patērētāju rēkiņiem varētu pazust ar 2021. gadu, kas būs jauna nodokļu pakete, intervijā Neatkarīgajai atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

“Lai saprastu šodienas darbības, mums jāatgriežas 25 gadu vēsturē, kad tika noteikts atbalsts zaļajai enerģijai, lai risinātu vispirms vides un pēc tam arī enerģētiskās drošības jautājumus. Ideja bija nevis OIK stacijai ļaut no Latvenergo pirkt enerģiju, ar ko uzturēt savu staciju un ražot elektroenerģiju, ko pēc tam ar milzīgu pārkompensāciju nodot tīklā, tādējādi nodrošinot peļņu, bet saražot elektroenerģiju, to pašpatērēt un pāri palikušo nodot Latvenergo tīklā pa četrkāršu cenu. Šā ir visvairāk pietrūcis,” norādīja Nemiro.

Pēc viņa sacītā, šobrīd atbalsts ir apturēts apmēram trešdaļai OIK staciju. “Lemjot par atbalstu, vērtējam vairākus aspektus. Pirmais – vai nav nodokļu parādu, vai pieslēguma shēmas, par kurām tikko runājām, ir bijušas korektas, kā tas noteikts normatīvajos aktos. 147 stacijām tās tika atzītas par neprecīzām,” skaidroja ministrs, turpinot, ka “dažās no tām, veicot manipulācijas attiecībā uz pieslēgumiem, sistēma ir sakārtojama, daudzās – ne. Varbūt arī daļa atgriezīsies atpakaļ, bet ir arī uzņēmumi, kuri vairāk neieslēgs šīs shēmas.”

Saskaņā ar viņa teikto, šobrīd notiek cīnīšanās ar sekām. “Esam skatījušies gan dabā, gan dokumentāri, gan attiecībā uz nodokļu nomaksu. Kāpēc tas nav darīts iepriekš, nezinu. Viens no skaļākajiem gadījumiem ar atļauju pārtraukšanu bija ar Rīgas enerģiju, kur ir tiesvedība. Pagaidām esam uzvarējuši 100% gadījumu, kad esam pārtraukuši atbalstu,” klastīja Nemiro.

Vaicāts, vai ir, ko likt OIK vietā, Nemiro atbild apstiprinoši, norādot, ka “pašlaik lielu daļu, ap 32% no šiem 40%, mums nodrošina HES, bet atjaunojamās enerģijas īpatsvars neaug. Vietā, pirmkārt, varam likt vēja un saules enerģiju, kuru ar mūsdienu tehnoloģijām var ražot bez subsīdijām. RTU un piesaistītie speciālisti veic apjomīgu pētījumu Enerģētika, citastarp pētot, kāds varētu veidoties zaļās enerģētikas portfelis. Te iespējams arī veidot ofšora vēja parkus nevis krastā, bet jūrā sadarbībā ar Igauniju. Tie varētu aizvietot uz novecojušām tehnoloģijām balstītās OIK stacijas, kuras, neskatoties uz to milzīgo pārsubsidāciju, vēl pamanās krāpties. Šādas stacijas mirs, to vietā nāks, piemēram, vēja stacijas, kuras varēs strādāt bez atbalsta, līdz ar to mūsu zaļās enerģijas portfelis augs un izmaksas par to kritīsies.”

Runājot par to, ka kad un kāds būs OIK maksājuma samazinājums vai zudums gala lietotājam, ministrs skaidroja, ka elektrības rēķins sastāv no trīs daļām – elektrības, kas tiek pirkta biržā, sadales, kas nereti veido pat lielāko daļu rēķina, un OIK, kas ir apmēram 15%. “Jūs varat cerēt, ka, īstenojot mūsu pasākumu plānu, šie 15% no jūsu rēķina izzudīs,” norādīja Nemiro, turpinot, ka tas ir atkarīgs no valdības atbalsta.

“Esam saņēmuši atbalstu idejai un strādājam pie plāna īstenošanas. Arī minētajā speciālistu pētījumā atzīts, ka būtu labi noņemt maksājumu par OIK no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, papildus ņemot vērā energoefektivitātes faktoru. Pieņemu, ka tas varētu būt ar 2021. gadu, kas būs jau jauna nodokļu pakete.

Foto: Pixabay