• Tweet

Ministru kabinets šā gada 1. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2020. gada 1. janvāra enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas nodot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), ieviešot efektīvāku valsts atbalsta sistēmas kontroli. Vienlaikus MK lēma par atbilstoša finansējuma paredzēšanu un OIK staciju administrēšanas nodevas ieviešanu BVKB jauno funkciju izpildei.

No 2020. gada BVKB veiks:

• elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, būtiski pastiprinot līdz šim īstenoto elektrostaciju darbības uzraudzību, t.sk. veicot sistemātiskas pārbaudes klātienē elektrostacijās;
• aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu;
• energoefektivitātes jautājumu administrēšanas funkciju;
• transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzību un kontroli;
  naftas produktu jautājumu administrēšanu.

“Valsts atbalstu saņemošo elektrostaciju rūpīga un pastāvīga kontrole ir bijis lielākais klupšanas akmens iepriekšējo valdību rīcībā OIK jautājumā, kas valsts iedzīvotājiem ir maksājis daudzus miljonus. Kontrolēm ir jābūt efektīvām un to veikšanai ir jānodrošina pietiekami resursi, lai no tirgus tiktu izskausti negodprātīgi elektroenerģijas ražotāji, kas ir ilgstoši cēluši neslavu nozarei un negatīvi ietekmējuši arī sabiedrības domu par atjaunojamajiem energoresursiem kopumā. Man ir liels gandarījums par MK lēmumu atbalstīt kontroles funkcijas nodošanu BVKB, tādējādi būtiski stiprinot enerģētikas politikas uzraudzību, vienlaikus nodalot procesa uzraugošās funkcijas no politikas plānošanas funkcijām un veicinot efektīvāku darbu,” norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Enerģētikas politikas administrēšanas funkciju veikšanai 2020. gadā BVKB paredzēti 1,27 miljoni eiro, savukārt 2021. gadam un turpmākajiem gadiem – 1,13 miljonu eiro apmērā ik gadu. Jauno funkciju īstenošanai BVKB paredzēts izveidot 30 amata vietas, kas tiks nodrošinātas Ekonomikas ministrijas resora ietvaros.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzības un kontroles ietvaros BVKB veiks valsts atbalstu saņemošo elektroenerģijas ražotāju uzraudzību un darbības nodrošināšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā elektrostaciju ikgadējo gada pārskatu vērtēšanu par saražoto enerģiju un elektrostaciju kontroles pārbaužu nodrošināšanu uz vietas, kā arī nodokļu un nodevu parādu esamības pārbaudes u.tml. Nodrošinot valsts atbalsta samērīgumu, BVKB veiks elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (turpmāk – IRR) attiecināšanu uz visām elektrostacijām, kas elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņem valsts atbalstu, un IRR pārrēķinu 2020.gadā pēc aprēķina (un tajā izmantoto līmeņatzīmju) pilnveidošanas un attiecīgo grozījumu veikšanas normatīvajos aktos. Līdztekus minētajam BVKB nodrošinās arī valsts atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem administrēšanu.

Tāpat turpmāk BVK nodrošinās aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu, uzlabojot aizsargātā lietotāja mehānisma efektivitāti, lai tas kā sociāls instruments aptvertu pēc iespējas lielāku subjektu loku, veicinātu elektroenerģijas tirgus darbību un mazinātu administratīvo slogu sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Kā zināms, elektroenerģijas aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums pieejams tiem lietotājiem, kas ir trūcīgi vai maznodrošinātas ģimenes (personas), daudzbērnu ģimenes vai ģimenes (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam).

BVKB tiek nodota arī energoefektivitātes jautājumu administrēšanas funkcija, kas sevī ietver vairākus uzraudzības pasākumus. BVKB veiks energoefektivitātes pienākumu shēmas administrēšanu, kuras ietvaros enerģijas piegādātājiem (šobrīd elektroenerģijas mazumtirgotājiem) ir jānodrošina enerģijas gala patēriņa ietaupījumi pie saviem patērētājiem. Tāpat BVKB veiks lielo enerģijas patērētāju un lielo uzņēmumu energoefektivitātes pienākumu (šobrīd vairāk nekā 1200 uzņēmumos), t.sk. obligāto energoauditu un energopārvaldības pienākumu, izpildes kontroli un ziņojumu par veiktajiem pasākumiem apkopošanu. Vienlaikus BVKB no 2020. gada veiks energopārvaldības ieviešanas pienākumu izpildes uzraudzību valsts iestādēs un pašvaldībās, t.s. brīvprātīgo vienošanos par enerģijas ietaupījumiem galapatēriņā administrēšanu, energoefektivitātes nodevas administrēšanu, energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju reģistra uzturēšanu, energoauditoru iesniegto pārskatu administrēšanu, kā arī valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanas monitoringu u.tml.

Transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzības un kontroles ietvaros BVKB veiks degvielas tirgus uzraudzības, degvielas kvalitātes monitoringa un ziņošanas funkcijas, kas cita starpā ietvers degvielas paraugu ievākšanu un testēšanu akreditētā laboratorijā (līdz 300 paraugiem gadā). Tāpat BVKB veiks degvielas kvalitātes ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijā, kā arī t.s. vispārējās ziņošanas mehānisma administrēšanu, kura ietvaros BVKB būs jāizvērtē degvielas piegādātāju ziņojumi par patēriņam piegādātās transporta enerģijas apjomu, degvielas izcelsmi, biodegvielas apjomu un atbilstību ilgtspējas kritērijiem, galapatēriņam transportā nodotās atjaunojamo energoresursu apjomu, galapatēriņam transportā piegādātās transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefektu izraisošo gāzu (turpmāk – SEG) emisiju intensitātes apjomu. Administrējamo subjektu skaits šobrīd ir ap 120-150, aptverot visas degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes.

Naftas produktu jautājumu administrēšanas ietvaros BVKB nodrošinās naftas produktu centrālās krājumu uzturēšanas struktūru, valsts naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšanu, ogļūdeņražu meklēšanas, ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču administrēšanu un licences laukumu noteikšanu.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par enerģētikas politikas administrēšanas funkciju nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Foto: Valsts kanceleja