Nākamgad plānots par 3,9 miljoniem eiro palielināt valsts finansējumu zinātnei
Nākamgad plānots palielināt valsts finansējumu zinātnei un to investēt sabiedrībai svarīgos projektos, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Latvijas zinātniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Tikai visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību, norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri pabeiguši apjomīgu pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”.
Pētījums kalpos par vienu no atskaites punktiem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādē. Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zinātnes prioritāros virzienus nodos sabiedriskai apspriešanai.
IZM uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopībās zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.
Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad – jau 14 miljonus eiro. Lielāko daļu šī finansējuma – 9,5 milj. eiro plānots investēt Latvijas sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izpētē.
IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot prioritāros virzienus, IZM ir apkopojusi ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem, būtiskajiem nozaru izaicinājumiem. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai, sākot ar ceturtdienu, 12.oktobri. 26.oktobrī plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.
Līdz 2017.gada beigām ir spēkā seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija, inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, sabiedrības veselība, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība, kā arī letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojas ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.
Apstākļi, kas būtiski ietekmējuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās, pētījumā par prioritārajiem virzieniem zinātnē norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Iedzīvotāji pētījuma
autoriem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, veselība un pārtikas kvalitāte, bet kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki dažkārt norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.
Foto: ColiN00B/https://pixabay.com/en/users/ColiN00B-346653/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Kinologi varēs dot mājas saviem dienesta suņiem
Dienējošos suņus pēc dienesta beigām vispirms piedāvās iegādāties kinologam, kurs kopā ar suni pildījis dienestu. Šādu iespēju dot mājas savam dienesta sunim noteic Saeimā trešdien,...
Lasīt tālākSaeima pieņem Aizsardzības industrijas likumu
Saeima trešdien, 27. martā, galīgajā lasījumā pieņēma Aizsardzības industrijas likumu, kura mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko...
Lasīt tālākVNĪ: Noslēgti visi līgumi par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas, būvdarbus uzsāks aprīlī
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi...
Lasīt tālākLIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība aicina kaķu īpašniekus neatlikt čipēšanu uz pēdējo brīdi
Saiemas nesen pieņemtie Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka no 1. jūlija kaķu saimniekiem būs jāreģistrē savi dzīvnieki, un Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina kaķu...
Lasīt tālākKaķi un mājas (istabas) seski būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē
Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēmusi izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, kas tieši skar kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekus. Grozījumi likumā uzliek pienākumu kaķu...
Lasīt tālākKozlovskis: Septiņas personas var tikt izraidītas no Latvijas piespiedu kārtā
Divi no Krievijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likumu tika izdots izbraukšanas rīkojums, ir atstājuši Latviju, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja iekšlietu...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus dzīvnieku labturības un izsekojamības uzlabošanai
Saeima ceturtdien, 14. martā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas uzlabo mājdzīvnieku labturību. Prasības attiecas uz mājdzīvnieku...
Lasīt tālākNovērojams saslimstības ar gripu samazinājums
Pagājušās nedēļas (04.03. – 10.03.) gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti liecina, ka turpina samazināties gripas un Covid-19 pacientu skaits....
Lasīt tālākKNAB: Saglabājas negatīva tendence valsts amatpersonas kukuļot juridisko personu interesēs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn uzsācis izmeklēšanu 36 dažādas sarežģītības kriminālprocesos, un no tiem gandrīz trešdaļā jau sekmīgi noslēgta pirmstiesas...
Lasīt tālāk