Nākamgad plānots par 3,9 miljoniem eiro palielināt valsts finansējumu zinātnei

Nākamgad plānots palielināt valsts finansējumu zinātnei un to investēt sabiedrībai svarīgos projektos, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Latvijas zinātniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Tikai visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību, norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri pabeiguši apjomīgu pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”.
Pētījums kalpos par vienu no atskaites punktiem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādē. Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zinātnes prioritāros virzienus nodos sabiedriskai apspriešanai.
IZM uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopībās zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.
Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad – jau 14 miljonus eiro. Lielāko daļu šī finansējuma – 9,5 milj. eiro plānots investēt Latvijas sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izpētē.
IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot prioritāros virzienus, IZM ir apkopojusi ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem, būtiskajiem nozaru izaicinājumiem. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai, sākot ar ceturtdienu, 12.oktobri. 26.oktobrī plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.
Līdz 2017.gada beigām ir spēkā seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija, inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, sabiedrības veselība, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība, kā arī letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojas ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.
Apstākļi, kas būtiski ietekmējuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās, pētījumā par prioritārajiem virzieniem zinātnē norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Iedzīvotāji pētījuma
autoriem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, veselība un pārtikas kvalitāte, bet kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki dažkārt norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.
Foto: ColiN00B/https://pixabay.com/en/users/ColiN00B-346653/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākRīgā aizvadītas Valsts policijas dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”
Šodien, 6. novembrī, aizvadītas nu jau otrās Valsts policijas organizētās bezpilota lidaparātu jeb dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”. To mērķis bija pārbaudīt un pilnveidot bezpilota...
Lasīt tālākPieņemts lēmums par bezmaksas televīziju Latvijā – kas skatītājus sagaida nākamgad?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) organizētajā konkursā komerciālajām televīzijām uz brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā noskaidroti...
Lasīt tālākPēc ugunsgrēka Tvaika ielā satiksme būs slēgta vismaz nedēļu
Pirmdienas, 2. novembra, rītā Rīgā, Tvaika ielā 4, izcēlies plašs, paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks ražošanas ēkā. Bīstamās situācijas dēļ satiksme Tvaika ielas posmā būs slēgta...
Lasīt tālākPar seksuāla rakstura darbībām ar dzīvniekiem nosaka kriminālatbildību
Saeima ceturtdien, 29. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas ievieš kriminālatbildību par seksuāla rakstura darbībām ar dzīvnieku. “Dzīvnieku seksuālai...
Lasīt tālākAizsardzības komisija konceptuāli atbalsta plašākas robežsargu pilnvaras valsts robežas aizsardzībai
Lai robežsargiem būtu skaidrākas tiesības, kā rīkoties uz valsts ārējās robežas, un viņi labāk aizsargātu mūsu robežas infrastruktūru no hibrīduzbrukumiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu...
Lasīt tālākLai uzlabotu sabiedrības drošību, pilnveidots regulējums ieroču glabāšanai
Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par ieroču un munīcijas apriti, lai pilnveidotu ieroču glabāšanas un pārvadāšanas prasības. Izmaiņu mērķis ir mazināt...
Lasīt tālākPirmo reizi Latvijā liellopiem konstatēts infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība
Nelielā saimniecībā Dienvidkurzemes novadā konstatēta liellopu saslimšana ar infekciozo katarālo drudzi, zināmu arī kā zilās mēles slimību. Infekciozā katarālā drudža vīrusa 3. serotips...
Lasīt tālāk