• Tweet

Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē 6. martā pirmizrāde Reiņa Suhanova iestudējumam “Dzīvnieks”. Izrādes pamatā somu kulta rakstnieka Arto Pāsilinnas romāns “Zaķa gads”, dramatizējuma autors Artūrs Dīcis.

Vīrietis kopā ar kolēģi atgriežas no komandējuma. Pa ceļam notiek it kā nebūtisks negadījums – automašīna notriec zaķi. Vīrietis dodas mežā to uzmeklēt un vairs no meža neiznāk. Viņš izārstē zaķi un kopā ar to pārvācas uz dzīvi ārpus lielpilsētas, bet nevienā vietā neuzturas ilgi, strādā darbus, kurus nekad nav darījis, satiek cilvēkus, kuru dzīvēs viņš uz mirki ienāk kā neizprotama parādība. Viņa lēmums tik kardināli mainīt savu dzīvi nav saprotams ne draugiem, ne darba devējiem, ne viņa sievai. Bet tad viņš atklāj sevī ko tādu, par kā eksistenci līdz šim nebija nojautis. Atklājums biedē viņu pašu, bet no tā nevar aizbēgt, jo tas nāk visur līdzi.

“Domāju, ka jebkuru cilvēku kaut reizi mūžā ir uzmācīgi vajājusi vēlēšanās pamest visu un aiziet mežā, jūrā, uz ledus vai citur, kur beidzot visi liktu mieru. Pamest savu “burbuli” jeb vidi un ļauties piedzīvot kaut ko galīgi neplānotu. Izrāde vislielākajā merā būs par šo uzdrīkstēšanos” – stāsta izrādes režisors Reinis Suhanovs.

Lomās: Arturs Krūzkops, Daiga Kažociņa, Jānis Āmanis, Raimonds Celms, Mārtiņš Brūveris.

Scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmu māksliniece Inga Siliņa, gaismu māksliniece Krista Erdmane, mūzikas autors Jēkabs Nīmanis.

Arto Pāsilinna (1942 – 2018) ir viens no populārākajiem mūsdienu somu rakstniekiem, viņu pat mēdz dēvēt par iemeslu, kādēļ somi atguvuši interesi par lasīšanu. Rakstnieks dzimis Lapzemē, 960 kilometrus uz ziemeļiem no Helsinkiem – Kitilā. No agriem tīņa gadiem Arto Pāsilinna strādājis fizisku darbu, bijis meža cirtējs un laukstrādnieks, zvejojis un gājis medībās, un visas šīs nodarbes atrodamas viņa grāmatās, kad viņš no meža “iznāk laukā” un kļūst par žurnālistu. Savukārt žurnālistika ir kalpojusi kā labs treniņš, lai vēlāk rakstītu daiļliteratūru. Sarakstījis 36 romānus, kas tulkoti dažādās valodās, rakstījis arī televīzijas un kino scenārijus. Viņa darbi iemantojuši publikas mīlestību, jo tajos sastopami neparasti tēli, kas katrs pa savam alkst pēc brīvības, turklāt tie galvenokārt pieder vīriešu dzimumam un pusmūža gadiem. Savukārt pašam autoram piemīt teicama humora izjūta un stāstnieka talants. Romāns “Zaķa gads” tapis 1975. gadā un uzskatāms par populārāko viņa darbu.