• Tweet

Pirms mēneša akciju sabiedrības Ventbunkers padomi atstājis miljonāra Olafa Berķa dēls Jānis Berķis, līdz ar to šā uzņēmuma vadībā vairs nav nevienas personas, kura nebūtu saistīta ar Šveices advokāta Rudolfa Meroni interesēm, raksta NRA.lv.

Tas ir acīmredzams apliecinājums medijos izskanējušai informācijai, ka R. Meroni pastarpināti caur saviem uzņēmumiem ir pilnībā izpircis Ventbunkeru no Ventspils miljonāriem Igora Skoka, Genādija Ševcova, Olafa Berķa, Jāņa Blaževiča, kā arī no Vitol grupas, kura aptuveni 13% līdzdalību akciju sabiedrībā Ventbunkers savukārt bija ieguvusi, pārņemot Oļegam Stepanovam piederošu uzņēmumu. Šī pārņemšana notika mierizlīguma rezultātā saistībā ar Latvijas kuģniecības līdzekļu izkrāpšanu.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra datu bāze Firmas.lv, Ventbunkera padomes priekšsēdētājam vēsturiski ir divi vietnieki. No 2013. gada padomes priekšsēdētājs bija R. Meroni grāmatvedis Francis Harands (Franz Harrand), bet vietnieki – Jānis Berķis un Gints Laiviņš-Laivenieks. Bet 2014. gada sākumā Ventbunkera padomes priekšsēdētāja krēslā atgriezās pats R. Meroni, savukārt Francis Harands kļuva par vienkāršu padomes locekli.

Tad 2017. gada augustā J. Berķa vietā par Ventbunkera padomes priekšsēdētāja vietnieci kļuva Inga Antāne, bet J. Berķis saglabāja vienkārša padomes locekļa amatu. Tagad J. Berķis pavisam atstājis Ventbunkera vadību.

Cita starpā jāatgādina Neatkarīgās nesen rakstītais, ka minētais austrietis Francis Harands ir saistīts arī ar Radio SWH akciju iegādes darījumu.

Nepatiesas ziņas?

Tomēr šajās Uzņēmumu reģistra fiksētajās ziņās par nozīmīgām izmaiņām Ventbunkera padomes sastāvā ir arī kāda visai grūti izskaidrojama dīvainība. Proti, atbilstīgi šīm ziņām, Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu joprojām ir saglabājusi Inga Antāne, kura jau šā gada vasarā publiski paziņoja, ka ir uzrakstījusi atlūgumu un aizgājusi no visiem amatiem Ventspils lielajos tranzītbiznesa uzņēmumos, kā arī šo uzņēmumu veidotajās un finansiāli atbalstītajās sabiedriskajās organizācijās – Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) un Ventspils uzplaukumam, saglabājot vien valdes locekļa amatu partijā Laiks pārmaiņām.

Komerclikumā ir strikti noteikts, ka akciju sabiedrības «padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa piekrišanas» un «padomes locekļa rakstveida piekrišanu iesniedz Komercreģistra iestādei».
Tāpat likumā noteikts: «Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu.» Bet «par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo Komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu, katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu».

No šā ir nepārprotami secināms, ka, lai atbrīvotu no Ventbunkera padomes locekļa amata J. Berķi, bija jāsasauc akcionāru pilnsapulce, kurai bija jāpārvēlē viss Ventbunkera padomes sastāvs, atbrīvojot no amata arī I. Antāni.

Cita starpā Komerclikumā ir arī noteikts: «Par nepatiesu ziņu sniegšanu Komercreģistram attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības,» kā arī, «ja valde .. noteiktajā termiņā un kārtībā .. neiesniedz Komercreģistra iestādei jauno dalībnieku reģistra nodalījumu, attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības.»

«Esmu prom kopš maija»

Lai noskaidrotu, vai ieraksts Uzņēmumu reģistra datu bāzē neliecina, ka I. Antāne tomēr ir saglabājusi Ventbunkera padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, Neatkarīgā to vaicāja pašai I. Antānei. Viņa atbildēja: «Nē. Esmu uzrakstījusi atlūgumu, un darba tiesiskās attiecības ar Ventbunkeru kopš šā gada14. maija ir izbeigtas. Tas nozīmē, ka reģistrā nav veiktas izmaiņas. Pieņemu, ka uzņēmums nav iesniedzis dokumentus reģistram.»

Lūgta atklāt, kādēļ pametusi amatus – vai atšķirīgā redzējuma un sapratnes dēļ par to, kā jādara lietas, vai domstarpību dēļ ar Meroni komandas cilvēkiem, I. Antāne norādīja: «Te nav runa par sapratni. Mums katram ir sava sapratne par to, kā dzīvot vai kārtot lietas. Tādēļ, lai rastu kopsaucēju, vienmēr tiek meklēti kompromisi un notiek sarunas. Kas attiecas uz mani konkrētā gadījumā, tad mana sākotnējā vienošanās bija šāda: es BATLā veicinu šīs organizācijas atpazīstamību, nostiprinu tās viedokļa līdera pozīciju tranzīta jautājumos, nodarbojos ar attiecību veidošanu starp valsts un pašvaldību iestādēm. Tas arī ir galvenais, ko es četros gados sasniedzu. Es lepojos ar to. Tad pēc abpusējas vienošanās izbeidzu attiecības. Iesniedzu atlūgumu gan BATLā, gan Ventspils tirdzniecības ostā, gan Ventbunkerā. Dzīvē viss iet uz priekšu, viss mainās. Pienāk brīdis, kad jāsāk jauni vai citi ceļi.»

Runājot par pašreizējām nodarbēm, I. Antāne atklāja, ka atjaunojusi darbību advokatūrā: «Mana profesionālā darbība – esmu zvērināta advokāte. Joprojām esmu Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja un darbojos kā eksperte tranzīta jautājumos gan Latvijā, gan ārpus tās – Krievijā.»

Uz jautājumu, kādēļ viņas vadītā partija Laiks pārmaiņām nestartēja Saeimas vēlēšanās, I. Antāne atbildēja: «Vēsturiski partija tika veidota kā reģionālā partija, kura dibināta Ventspilī. Beigās gan sanāca tā, ka sākotnēji tā tika dibināta, lai aizstāvētu tranzīta nozarē strādājošo intereses. Brīdī, kad dibinājām partiju, līdzīgi kā tagad, kravu apjoms samazinājās. Lai aizstāvētu strādājošo intereses ne tikai ar BATL instrumentu, es sapratu, ka man ir jādara kas vairāk un ir jāiesaistās arī politiski. Uzrunāju daudzus Ventspilī strādājošos uzņēmumus; atsaucās arī Daugavpilī, Tukumā. Viņi visi atbalstīja idejas cīnīties par pašpietiekamu valsti, pret nabadzību. Mūsu saukļiem pievienojās ļoti daudzi, un mūsu vēlme nebija startēt Saeimas vēlēšanās. Tajā brīdī veidojām reģionālu partiju ar uzsvaru, ka gatavojamies nākamajām pašvaldību vēlēšanām.»

Foto: F64