• Tweet

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam prokuratūra pirms 11 gadiem uzdeva pārraudzīt Ventspils tranzītuzņēmumu daļas, jau vairākus gadus viens pats kontrolē šo biznesu un izrāda oligarha ambīcijas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Viņam jau pārmests izšķērdīgs dzīvesveids uz uzņēmumu rēķina, notiek izmeklēšana par nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu, bet drošības iestāžu iebildumu dēļ neizdevās iegādāties “Radio SWH”.

Kā Meroni pildījis valsts doto uzdevumu pārvaldīt Ventspils mēra Aivara Lemberga mantu, pārbaudīt līdz šim nebija iespējams, jo lielākie viņa kontrolē esošie uzņēmumi ilgstoši neiesniedza gada pārskatus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sankcijas piespiedušas pārskatus iesniegt. Tie parāda, ka Lemberga lietā arestētās akcijas apķīlātas, bet nauda no uzņēmumiem aizplūdusi.

Ventspils tranzītbiznesa lielākais darījums notika pirms četriem gadiem, kad “Latvijas naftas tranzīts” par 80 miljoniem eiro pārdeva tam piederošās “Ventspils naftas” akcijas. Valsts policija izmeklē, vai darījumā nopelnīto Meroni nelikumīgi izmantojis, lai atpirktu uzņēmumu daļas, izmantojot pašu uzņēmumu naudu. Uzreiz pēc darījuma ”Latvijas naftas tranzīta” kontos bija 127 miljoni eiro, “Ventbunkeram” – 44 miljoni. Kas ar šo naudu notika tālāk, līdz šim nebija zināms, jo neviena no kompānijām nesniedza obligātos gada pārskatus. VID “Latvijas naftas tranzītā” sāka nodokļu auditu, ko turpinās pēc pārskatu iesniegšanas. Lai uzņēmums dokumentus iesniegtu, VID noteica sankcijas.

“Latvijas naftas tranzīta” kontos ir astoņi miljoni eiro. VID šo naudu ir iesaldējis. Uzņēmumam aizliegts arī samazināt pamatkapitālu, atbrīvoties no ķīlām, nomainīt īpašniekus. Šovasar VID sācis auditu arī “Ventbunkerā”.

Nodokļu inspektoriem ir aizdomas, ka “Ventbunkera” konsultāciju līgumi ar Meroni un nu jau bijušo īpašnieku firmām ir fiktīvi, un patiesībā to mērķis bija izpumpēt naudu no kompānijas. “Nekā personīga” jau stāstīja, ka raidījuma rīcībā nonākušas Meroni sarakstes un dokumenti liecina par īpašumu iegādi Krētā, Šveicē, kā arī helikoptera un jahtas pirkšanu, izmantojot no Ventspils kompānijām izshēmotu naudu.

Draudi neatgūt iesaldēto naudu, kā arī iespēja bloķēt “Ventbunkera” darbību panākuši to, ka sagatavoti pārskati par abu uzņēmumu finansēm pēdējos trīs gados. (“Latvijas naftas tranzīta”2018. gada pārskats ir sagatavots, bet vēl nav iesniegts Uzņēmumu reģistrā.)

Lai iesniegtu pārskatu, obligāti jāpievieno revidentu ziņojumu. Auditorkompānija “Ernst&Young Baltic” apstiprināt pārskatu atteicās un lauza līgumu. Nākamos piesaistīja revidentus no “Grant Thornton Baltic”. Viņi ziņojumu iesniedza, bet ar atteikumu apstiprināt gada pārskatos aprakstīto.

Zvērināta revidente, “Grant Thornton Baltic” valdes locekle Silvija Gulbe norāda: “Standarts paredz un arī mūsu praksē ir gadījumi, kad varētu arī atteikties no līguma šādos gadījumos, kad nevar iegūt pietiekoši pierādījumus, vai arī sniegt atzinumu ar atteikumu. Līgumu pārtraukt mēs varētu, bet diemžēl mūsu valstī nav iespējams iesniegt gada pārskatus bez revidentu ziņojuma.”

No 127 miljoniem eiro, kas “Latvijas naftas tranzīta” kontos bija pirms četriem gadiem, 104 miljoni it kā ir izsniegti aizdevumos. Ķīla ir uzņēmumu daļas un akcijas, arī Lemberga lietā arestētās. Arī ”Ventbunkers” aizdevis 28 miljonus eiro. Revidenti norāda, ka nevar noteikt, vai nauda ir atgūstama un ieķīlātās firmas kaut ko vērtas.

Ieķīlātie uzņēmumi:

• AS ”Kālija parks”
• SIA ”Ostas flote”
• AS ”Baltijas ekspresis”
• AS ”Ventspils tirdzniecības ostas”
• AS ”Baltic coal terminal”
• AS ”Ventbunkers”
• ”VB Forwarding Limited”
• SIA ”Noord Natie Ventspils terminals”

“Vairāki aizdevumi un aktīvi ir nodrošināti ar dažādu uzņēmumu kapitāla daļām un akcijām. Vērtējums tika veikts, ja nemaldos, 2015. gadā. Ir pagājis tomēr zināms laiks, un mēs šobrīd nevaram pateikt, vai tas nodrošinājums ir pietiekams, lai atgūtu,” skaidro Gulbe.

Arī prokuratūrā aug neapmierinātība ar Meroni rīcību kā valsts ieceltam arestētās mantas pārvaldniekam. Pie Lemberga lietas prokurora nonākusi bijušā “Ventbunkera” valdes locekļa Edgara Ciniņa sūdzība par to, ka šveicietim glabāšanā nodotā manta apķīlāta.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss norāda: “Prokuratūra vairākkārt ir saņēmusi no dažādām personām ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp no tām personu pusēm, kuras pārvalda šo uzņēmumu “Ventbunkers”, un prokuratūra vairākkārt ir pāradresējusi, nosūtījusi izlemšanai pēc būtības šo jautājumu tām kompetentajām institūcijām, kuru kompetencē ir skatīt šo jautājumu un izlemt – uzsākt kriminālprocesu vai atteikt uzsākt kriminālprocesu pret attiecīgajām personām jeb pēc attiecīgā fakta esamības.”

Juriss uzskata, ka tā sauktajai Lemberga lietas tiesai vai prokuroram jāvērtē Meroni darbība. Ja Šveices advokāts pārkāpis likumu un ar viņam uzticēto mantu rīkojies pretlikumīgi, tas jākonstatē jaunā kriminālprocesā. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde nolēmusi par ieķīlātajiem uzņēmumiem izmeklēšanu nesākt, taču prokuratūra vēl var lemt pretēji un uzdot policijai ierosināt kriminālprocesu.

“Ventbunkers” ik gadu apgrozīja vidēji 60 miljonus eiro. Pagājušajā gadā – vairs tikai 14,5 miljonus. “Ventbunkeram” anulēta viena no licencēm degvielas pārkraušanai un tirdzniecībai. Gada pārskatā vadība brīdina, ka arī šogad lejupslīde turpināsies.

Uz papīra “Ventbunkera” nesadalītā peļņa sasniedz 110 miljonus eiro. Ja Lembergu atzīs par vainīgu, noziedzīgi iegūto konfiscēs par labu valstij. Taču tranzītbiznesa uzņēmumu pārskati liek apšaubīt, vai akcijas un kapitāldaļām būs kāda vērtība.

Juriss: Tās pāriet valsts rokās, tad valstij tālāk ir jādomā, kādā veidā viņi realizēs. Bet tas jau ir tas noslēdzošais etaps. Sākumā līdz viņam ir jānonāk ar tiesas spriedumu.

“Nekā personīga”: Un, ja uzņēmums kļūst par nevērtīgu, tad faktiski valsts arī neko vairs nevar atgūt, vai ne?

Juriss: Šeit, es domāju, svarīgi ir skatīties arī tādā perspektīvā, ļoti vienkārši var redzēt pēc finanšu datiem, kāds šobrīd vispār ir kopējais uzņēmuma stāvoklis. Ja savukārt šis kritums rodas un ir pamatotas aizdomas izvirzīt pieņēmumu, ka kādas personas noziedzīgās darbības rezultātā, tad attiecīgi arī jārīkojas. Tostarp, atrisinot mantiskos jautājumus kriminālprocesā, šajā citā kriminālprocesā, liedzot personām rīkoties ar šiem aktīviem.

“Nekā personīga”: Tātad tas būtu policijas uzdevums.

Juriss: Protams, tiem, kas uzsāk kriminālprocesu, veic šo kriminālprocesu. Procesa virzītāja uzdevums ir reaģēt savlaicīgi, attiecīgi, lai nodrošinātu mantiskos jautājumus kriminālprocesā, tostarp vienkāršiem vārdiem – aresta uzlikšanu mantai, ja ir tam pamats.

Pēc tam, kad “Latvijas naftas tranzīts” pārdeva savas “Ventspils naftas” akcijas, par vienīgo labuma guvēju uzņēmumā kļuva Rūdolfa Meroni uzticamības persona Ursula Haranda. Atšķirībā no Berķa, Skoka un Ševcova divi “Latvijas naftas tranzīta” mazākuma akcionāri neko no lielā darījuma ienestās peļņas nesaņēma, turklāt tie uzskata, ka akcijas pārdotas par pārāk zemu cenu. Viens no tiem pieder uzņēmējam Mamertam Vaivadam, kurš Meroni kontrolēto firmu iesūdzējis tiesā. (Vaivads savā Kurzemes īpašumā nesen piedzīvoja bruņotu laupīšanu.)

Tiesā vērsās arī otrs tukšā palikušais mazākuma akcionārs “Escalada Holding Ltd”. Ventspils tranzītkaros iesaistītie pārliecināti, ka šis uzņēmums saistīts ar Aivaru Lembergu. Pirmajā instancē Kurzemes rajona tiesa šī gada maijā lēmusi par labu mazākuma akcionāram, liekot no “Latvijas naftas tranzīta” piedzīt 200 tūkstošus eiro.

Lejupslīdi piedzīvo arī citas tranzītbiznesa kompānijas, tomēr “Ventbunkeram” klājas daudz sliktāk nekā nozarei kopumā. Piemēram, tam blakus esošajam “Ventspils nafta” terminālim” apgrozījums pērn ne tikai nav sarucis, bet to pat izdevies palielināt.

Foto: F64