• Tweet

Pēc diskusijām ar novada iedzīvotājiem, būtiski sarucis Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa “Rail Baltica” būvniecības projekta skarto nekustamo un zemes īpašumu skaits, tā šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” apliecināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

“Ja sākotnēji dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecības projekts paredzēja šķērsot aptuveni 4000 īpašumus, tad tagad, pēc diskusijām ar iedzīvotājiem, šis skaits ir sarucis līdz 2000 īpašumiem,” sacīja Matīss, pieļaujot, kā nākotnē projekta skarto nekustamo un zemes īpašumu skaits varētu vēl mazināties.

Ministrs uzsvēra, ka projekta būvniecībā svarīgi, lai pēc iespējams mazāk tiktu traucēti novadu iedzīvotāji un tiktu ņemtas vērā arī viņu intereses, vienlaikus uzsverot, ka uzbūvēt dzelzceļa līniju, kas neskartu nevienu cilvēku, neesot iespējams.

Komentējot Mārupes novadā asi izvērsušās diskusijas, Matīss norādīja, ka jāsaprot, ka Mārupe nekad nebūs kluss un mierīgs ciemats, jo zemes gabali, kuros plāno iebūvēt trasi, atrodas lidjoslā, kas nozīmē, ka skaņa no lidojumiem būs daudz lielāka kā no dzelzceļa.

Matīss norādīja, ka turpinot projekta izstrādi, svarīgi, lai tiktu ņemtas vērā arī iedzīvotāju domas un intereses, tāpēc tagad ekspertu uzdevums būs maksimāli precizēt trases būvniecību.

Jau vēstīts, ka “Rail Baltica II” kopējais garums plānots 728 km un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā ir 240 km/h. Latvijā “Rail Baltica II” kopgarums paredzēts 235 km. Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots aptuveni 4 stundas. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, bet pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām.