Mājokļu kredītus šogad saņem mazāk
Šogad ir samazinājies banku izsniegto mājokļu kredītu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu. Kaut arī oktobrī vēl saglabājies līdzšinējais kreditēšanas apjoms, jau novembra dati varētu liecināt par vēl mazāku izsniegto aizdevumu skaitu, ņemot vērā maksātnespējas likuma grozījumu dēļ tapušās izmaiņas banku kredītpolitikā, kas atspoguļojas lielākā pirmajā iemaksā, norāda Latvijas Komercbanku asociācijā.
2013. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā no jauna mājsaimniecībām mājokļa iegādei bija izsniegti 6169 kredīti, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Savukārt 2014. gadā šajā pašā laika periodā izsniegti 5650 aizdevumi. Šogad oktobrī kopējais izsniegto aizdevumu skaits ir vēl saglabājies vidējā stabilā līmenī (747 aizdevumi), taču jau novembrī, kā vērtā bankas, sagaidāms būtisks aizdevumu skaita kritums.
Tas skaidrojams ar nespēju ģimenēm, īpaši jaunajām, paņemt kredītu, jo ģimenes sakrātā pirmā iemaksa vairs neatbilst pašreizējai tirgus situācijai. Atsevišķas bankas pārskatīja kredītpolitiku jau oktobrī – uzreiz pēc maksātnespējas likuma grozījumu, kas paredz ieviest obligātu nolikto atslēgu principu, spēkā stāšanās. Vairākas citas bankas kredītpolitikas izmaiņas plāno no decembra un nākamā gada janvāra. Pirmās iemaksas apjoms vidēji ir palielinājies no agrākajiem 15% uz 30% aizdevumiem ar obligātu nolikto atslēgu principu.
Savukārt vecāku apvienības „Māmiņu klubs” veiktā aptauja liecina, ka 56% ģimeņu Latvijā vēlētos tuvāko piecu gadu laikā iegādāties savu mājokli, taču šobrīd vēl nevar to atļauties. Aptauja arī apliecinājusi, ka 80% aptaujāto ģimeņu bijušas informētas par plānoto Valsts atbalsta programmā ģimenēm mājokļa iegādei, cerot, ka ar tās palīdzību varēs ātrāk piepildīt savu sapni par personīgo mājokli. Šobrīd Saeimas lēmuma par nolikto atslēgu principa ieviešanu rezultātā programmas darbības nākotne ir neskaidra.
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk
