LTRK rosina atteikties no profesiju standartiem, mazinot birokrātisko slogu
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina mazināt birokrātiju, atsakoties no esošās profesiju standartu kārtību, jo tas rada papildu slogu gan izglītības nozarei, gan uzņēmējiem.
“Izglītības iestādēm ir jābūt tām, kas ne tikai ātri spēj reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, bet arī paredzēt iepriekš, kādas prasmes būs nepieciešamas pēc gada un garāka laika posma, tādēļ noteikt profesijas standartus un turēties pie tiem ir nevajadzīgi, radot papildu slogu un resursu patēriņu arī valstij,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Pašreiz ir noteikta kārtība, ka katrai profesijai jābūt izstrādātiem standartiem, kas jāievēro izglītības iestādēm, taču jaunās iespējas, globalizācija un informācijas pieejamība nodrošina ļoti ātru zināšanu apmaiņu, ātri ieviest pieprasītos mācību priekšmetus. LTRK vērsusies ar vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Valsts Izglītības un satura centrā, rosinot izvērtēt priekšlikumu, kas paredz profesiju standartu kārtību, lai no tās atteiktos.
Vienlaikus biedrība aicina sagatavot sarakstu ar tām profesijām, kurām nepieciešama īpaša un regulāra sertifikācija, piemēram, medicīna, arhitektūra vai būvniecība, lai šādā veidā novērstu drošības riskus cilvēkiem, kā arī ievērotu noteiktus standartus, bez kuriem nav iespējams iztikt. Šādu sertifikācijas procesu iespējams nodot nozaru asociācijām, uzticot profesionāļiem lemt par speciālista atbilstību un prasmēm veikt amata pienākumus.
“Mēs vēlamies, lai Latvija būtu vieta, kur pulcējas talanti, taču arī izglītības sistēmai ir jābūt pietiekami ātri reaģējošai, lai spētu apmierināt uzņēmēju pieprasījumu. Manuprāt, ir muļķīgi noteikt standartus, kas jāapgūst konkrētas profesijas pārstāvjiem, tā vietā atstājot izvēli uzņēmēju jeb darba devēju ziņā, jo konkurence ir pietiekama, lai izglītības iestādes pēc tam izdarītu secinājumus,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Augstāko izglītības iestāžu kvalitāte tiek pārbaudīta ar akreditāciju, kuru, LTRK ieskatā, būtu jāļauj iegūt arī starptautiskās aģentūrās. Progresīva valsts attīstība ir iespējama tikai tad, kad intelektuālie centri – augstskolas – bez liekiem birokrātijas šķēršļiem sadarbosies ar nozari, abpusēji izdevīgu mērķu vadīti. Savukārt, nozaru ekspertu padomes ir pierādījušas, ka nav pietiekami efektīvas.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
LIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālākSiliņa: Jautājumā par pedagogu atalgojuma reformu pirmkārt būtu jādomā par bērnu
Neraugoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumiem, ar skolu finansēšanas reformu ir jāvirzās uz priekšu. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta...
Lasīt tālākLIZDA vadītāja: Mums ir tiesības pedagogu streiku turpināt
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 21. februārī sasauc Padomes ārkārtas sēdi par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes balansēšanu,...
Lasīt tālākČakša: Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā
Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā – tas nozīmētu, ka reformās iesaistītos skolas ar teju pusi Latvijas skolēnu, tā šorīt intervijā LTV raidījumā...
Lasīt tālākZZS: Skolu tīkla reformas pamatā ir kvantitatīvi kritēriji, bet maz domāts par izglītības kvalitāti
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti paziņojuši, ka neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju...
Lasīt tālākZZS frakcija neatbalsta uzsākto skolu tīkla reformu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju intereses,...
Lasīt tālāk9. klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabās 10% līmenī
2023./2024. mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Šādu lēmumu Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālākLembergs asi kritizē skolu tīkla reformu: Tas ir idiotisms
Vairākas Latvijas mazās skolās protestē pret iecerēto pedagogu algu reformu, kas tiešā veidā ietekmēs arī skolu tīklu. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākRinkēvičs: Uz cilvēku bažām par mazo skolu slēgšanu jāmeklē risinājumi
Cilvēku bažas par mazo skolu slēgšanu nedrīkst noraidīt kā negudras vai tumsonīgas, ierakstā sociālajos tīklos pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. "Skola ir kas vairāk par ēku...
Lasīt tālākSiliņa: Skolas vajadzīgas bērnu kvalitatīvas izglītības, nevis pašu skolu dēļ
Mums ir vajadzīgas skolas bērnu izglītības, nevis pašu skolu dēļ, komentējot akcijas mazo skolu atbalstam, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā...
Lasīt tālāk