• Tweet

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par pašvaldību un valsts uzņēmumu neienteresētību iepirkt vietējo ražotāju pārtikas produktus.

Ir konstatētas problēmas ar korektu dalījumu daļās ieviešanu, tādējādi nepaverot plašāku iespēju piedalīties iepirkumos vietējiem zemniekiem, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu produkciju. Neizpratne ir arī par normatīvo aktu neievērošanu iepirkumos, kas uz esošo brīdi tiek izsludināti, tādējādi nenodrošinot vietējo ražotāju iespēju dalībai iepirkumos ar savu produkciju, kā, piemēram, tehniskajās specifikācijās nav iekļauti nedz Latvijā audzēti bumbieri, nedz dažādas vietējās izcelsmes ogas. Problēmas ir ar MK noteikumu Nr. 673 „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” (turpmāk – MK noteikumi) ievērošanu, kas ir saistoši visām valsts un pašvaldības iestādēm.

LOSP Valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda: “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina pašvaldības un valsts iestādes būt atvērtākām sadarbībai ar vietējiem zemniekiem, kā arī padome ir gatava organizēt dažādus apmācības seminārus, lai veicinātu vietējo produkciju noietu un kopā ar pašvaldībām rastu apstākļus, lai vietējie ražotāji veiksmīgāk startētu iepirkumos.”

„Mūsu Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes biedriem ir svarīgi, ka, lai pirms iepirkuma veikšanas pats pasūtītājs apzina šīs iespējas, ko var vietējais ražotājs piedāvāt. Ir nepieļaujami, ka mums Latvijā pārtikas produktu vai ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos uzvar komersanti – vairumtirgotāji, kas nav ieinteresēti sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Katras pašvaldības atbildīgajām struktūrām ir jāveicina vietējo uzņēmēju dalība publiskajos iepirkumos tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Publiskā iepirkuma likuma prasībām. Pret šo problēmu risināšanu nedrīkst būt vieglprātīga attieksme”, ir pārliecināts LOSP ģenerālsekretārs Dīns Cielavs.

„Ar interesi aplūkoju Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pēdējā mēneša laikā publicētajos paziņojumos par plānotajiem iepirkumiem pārtikas jomā, kā rezultātā iepazinos ar valsts vai pašvaldības iestādes mājas lapā ievietotās pārtikas produktu iepirkuma dokumentāciju. Secinājums visai skaudrs – 90 % gadījumu iepirkumu dokumentācijā netiek minētas prasības, kas izriet no MK noteikumiem. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos ir norāde par nepieciešamību iesniegt piedāvājumus, kuros ir iekļauti produkti, kam jāatbilst MK noteikumu prasībām, bet nav neviena vārda par to, kādas ir šīs prasības. Kā piemēru varu minēt Salaspils un Talsu novada izglītības iestāžu iepirkumus, kuros vispār nav norādes par vides kritēriju piemērošanu, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem. Tas pats attiecas uz Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Priekuļu tehnikuma, Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra pārtikas produktu iepirkumiem. Vēršu uzmanību, ka MK noteikumi stājās spēkā 2014.gada 6.novembrī un ir saistoši jebkurai valsts vai pašvaldības iestādei, kas veic pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, neatkarīgi no tā, par kādu summu tiek plānots slēgt iepirkumu līgumus, proti, šie noteikumi jāievēro gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministriju struktūrvienībām, gan slimnīcām un sociālās aprūpes iestādēm. Izglītības iestādēs vides kritēriju pielietošana pārtikas produktu iepirkumos būtu galvenais priekšnosacījums, lai nodrošinātu bērniem veselīgu un bērna veselībai drošu maltīti.”: norāda iepirkumu eksperte Astra Bērziņa.