• Tweet

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums, par kuru nākamnedēļ turpināsies diskusijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, rada zināmas bažas par dievnama tālāko likteni – kam turpmāk piederēs Rīgas simbols, un vai runa patiesībā nav par slēptām biznesa interesēm, nevis vienotu luterāņu baznīcu?

Ņemot vērā to, ka šobrīd Sv. Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks, un tās tiesiskais valdītājs skaitās Rīgas pilsētas pašvaldība, baznīcu iecerēts nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā (VELBL) rokās. Jāpiezīmē, ka abas baznīcas bija gatavas apvienoties, lai izcīnītu Pēterbaznīcas īpašumtiesības, kas rada bažas, ka šajā jautājumā runa nebūt nav par reliģiskām vērtībām un mērķiem.

Dievnama turpmākais liktenis satrauc daudzus, jo pašreiz nav redzams, ka Pēterbaznīca, kas ilgus gadus bijusi arī Romas katoļu dievnams, varētu sadarboties ar citām kristīgajām konfesijām, kas nozīmē, ka to draudze būs mazskaitlīga un dievkalpojumus tajos arī turpmāk apmeklēs tikai pārdesmit cilvēku.

Visdrīzāk ne jau šī iemesla dēļ baznīca likusies tik pievilcīga potenciālajiem tās īpašniekiem. Ne velti izskan runas par iespēju, ka aiz tā visa stāv kāda slēpta vienošanās, jo, kā citādi pamatot to, ka Rīgas domes vadība gatava laipni uzdāvināt LELB visas Rīgas un Latvijas mēroga kultūras dārgumu? Jo visi zina, ka Svētā Pētera baznīca ir Rīgas simbols un viens no tūristu apmeklētākajiem objektiem. Pēterbaznīca ir ienesīgs objekts – skatu tornis gadā ienes vairākus simtus tūkstošus eiro. Tātad, varbūt patiesībā galvenā vēlme iegūt baznīcu savā īpašumā saistīta ar tās finansiālo ieguvumu?

Ņemot vērā to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, baznīcas atdošana, visticamāk, biznesa interesēs nav pieļaujama. Tai drīzāk arī turpmāk ir jākalpo pilsētniekiem kā kultūras centram, kurā gan uz mākslas izstādi, gan dievkalpojumu, tiek laipni gaidīts ikviens rīdzinieks un Rīgas viesis, neatkarīgi no savas kristīgās konfesijas. Vai LELB un VELBL ir gatavi to nodrošināt? Diez vai…

Foto: F64