• Tweet

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas nav pilnībā apmierināta ar jauno pedagogu atalgojuma modeli, lūgusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) uz nedēļu atlikt ar pedagogu darba samaksas reformu saistīto normatīvo aktu izskatīšanu valdībā.

Rīt, 12.jūlijā, valdībā paredzēts izskatīt vairākus noteikumu projektus, kas atbilstoši pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātajai pedagogu atalgojuma reformai paredz noteikt atsevišķu izglītības sektoru pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtību.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka šie normatīvie akti nav saskaņoti ar sociālajiem partneriem, līdz ar to, ņemot vērā jautājuma būtiskumu, arodbiedrība lūdz to skatīšanu pārcelt uz nedēļu.

Arodbiedrība pagājušajā nedēļā vērsās ar vēstuli pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska saistībā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli, aicinot atrisināt neskaidros jautājumus, tostarp atcelt lēmumu, kas paredz samazināt likmi pirmskolas pedagogiem.

Valdība un arodbiedrība iepriekš vienojās, ka skolotāju algas par vienu slodzi pakāpeniski pieaugs no 420 līdz 620 eiro mēnesī, un nākamgad septembrī līdz 680 eiro. Taču otrdien valdība nolēma, ka bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. LIZDA ir neapmierināta, ka Izglītības un zinātnes ministrija nesaskaņoja grozījumus ar sociālajiem partneriem un neievēroja formālo procedūru, kas paredz normatīvo aktu saskaņošanas kārtību.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kuram spēkā jāstājas 1.septembrī.

Kopumā pedagogu atalgojumam trīs gadu laikā papildus tiks novirzīti 56,5 miljoni eiro, no kuriem 47,5 miljoni eiro 2017. gadā, 52,8 miljoni eiro 2018. gadā, 2019. gadā sasniedzot 56,5 miljonus eiro. Paužot gandarījumu, ka izdevies panākt vienprātīgu atbalstu darba samaksu palielināšanai kultūras izglītības pedagogiem, ministrs norāda, ka papildus no valsts budžeta šim mērķim piešķirti 4,5 miljoni eiro. Tādejādi kopējais valsts papildus mērķdotācijas pieaugums pedagogu darba samaksai veidos 31,5 miljonus eiro ik gadu. Veicot finansējuma pārdali no izglītībai mazāk raksturīgām funkcijām, IZM ietvaros ir rasti papildu 16 miljoni eiro, kurus IZM jau 2017. gadā novirzīs atalgojuma palielināšanai arī sporta treneriem, profesionālās izglītības pedagogiem un augstskolu akadēmiskajam personālam.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu.

Foto:ponce_photography/https://pixabay.com/en/users/ponce_photography-2473530//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/