Liepiņa: Mūsu politiskajai sistēmai ir vajadzīgi muļķīši, ar kuriem viegli manipulēt
Esošās politiskās partijas nekad nespēs piesaistīt gudrus un viedus cilvēkus, kuri Latvijā vēl ir palikuši, intervijā “Neatkarīgai” sacīja Saeimas deputāte Linda Liepiņa.
“Ja mēs runājam par nosacīti jaunajiem, un mēs, tas ir KPV LV, bijām jauns spēks ar jaunu piedāvājumu, tad jāprecizē, ka tie – mēs -, kas ienāca Saeimā pirms gada, vairs nav tie – mēs -, kas ir tagad. Tas ir viens. Atbildības sajūta man šobrīd ir vēl lielāka nekā pirms gada. Es, protams, nezinu, ko šīs divas partijas (es domāju KPV LV un JKP) domā piedāvāt saviem vēlētājiem pēc gada vai diviem, bet domāju, ka lielākā daļa viņu vēlētāju ir kapitāli vīlušies. Negribas jau sevi kaut kā lielīt, bet, manuprāt, mēs esam daži, kas ir noturējuši to mugurkaulu. Gatavi skriet maratonu, nevis sprintu. Es neesmu nākusi uz īso distanci. Neesmu nākusi uz četriem gadiem. Šis būs maratons. Kurš izturēs, tas arī uzvarēs,” komentēja Liepiņa.
Pēc viņas sacītā, šobrīd nav sajūtas, ka jaunais varētu būt kaut kas labāks. “Ko ar to gribu teikt? Esošā partiju sistēma neveicina gudru, viedu cilvēku ienākšanu politikā. Šī sistēma ir parādījusi, ka, vēlējot par jaunajām partijām, pēc pusgada mēs iznākumā dabūjam vēl stiprāku Vienotību. Līdz ar to, lai dibinātu kaut ko jaunu, vispirms būtu jāveic zināmi priekšdarbi,” uzskata politiķe.
Runājot par tālāko rīcību, Liepiņa atzīst, ka plāns viņai ir, bet viņa pagaidām to nevēlas izpaust. “Patiesībā mums nav tikai viens plāns. Mums ir vairāki plāni. Mēs ļoti aktīvi tiekamies ar uzņēmējiem. Uzņēmēju atbalsts ir tikai palielinājies kopš laikiem, kad mēs ar Didzi Šmitu bijām kopā ar KPV LV. Mēs, tas ir mūsu piecnieks, arī Ingūna Rībena, kura ir pieredzējusi politiķe un viņai varbūt ir vismazāk ilūziju, ka šajā valstī var kaut kas mainīties. Mēs esam atšķirīgi cilvēki, bet mūs vieno vēlme mainīt to politisko vektoru, kuru šobrīd iemieso Vienotība,” skaidroja Liepiņa.
Vērtējot ierosinājumu palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, Liepiņa atzina, ka, lai arī pats ierosinājums ir objektīvs, tas nav domāts šai Saeimai. “Nākotnē, jā. Man ir grūti iedomāties, kā Vienotība, saņemot daudz lielāku finansējumu no valsts, spētu nenodarboties ar tām lietām, ar kurām tā nodarbojas šobrīd. Proti, ar ietekmes tirgošanu. Es neticu,” atzina politiķe.
Savukārt vaicāta, ar ko varētu nomainīt esošo valdību, Liepiņa atzina, ka “esošajā politiskajā situācijā Latviju var izglābt tikai profesionāļu valdība.”
“Pasakiet man, kā var valdība nepildīt parlamenta lēmumus? Parlaments pieņēma lēmumu [par OIK izbeigšanu]. Valdība to nepilda. Ja kāds tagad var pateikt, ka šis lēmums mums tagad nav saistošs, jo to lēmumu pieņēma tad, kad mums vēl nebija koalīcijas, tad jābrīnās par šo cilvēku. Pat, ja tu tā domā, tad klusē. Manuprāt, arī norma, ka deputāts nedrīkst ne ar ko citu nodarboties, nav pareiza. Sanāk tā, ka deputāts izolējas no sabiedrības, atraujas no zemes un dzīvo pavisam citā pasaulē. Viņam ir aizliegts strādāt, un rezultātā viņš neredz, kā viņa pieņemtie lēmumi reāli ietekmē cilvēku dzīvi. Cik tie dažreiz ir absurdi. Šo aizliegumu dēļ politikā neienāk daudzi gudri, spējīgi cilvēki. Kāpēc lai kāds uzņēmējs ietu politikā, ja viņam vienlaikus no biznesa ir jāaiziet? Tā ir problēma, kas skaidri norāda, ka mūsu politiskajai sistēmai nav vajadzīgi gudri cilvēki. Ir vajadzīgi muļķīši, ar kuriem viegli manipulēt. Kurus nosēdina pie lielā galda, ieliek koalīcijā, un viņiem pēkšņi sāk likties, ka viņi šajā valstī pieņem lēmumus. Cik lielam idiotam ir jābūt, lai tev liktos, ka tu esi baigais lēmējs? Tas ir tāds iluzors efekts. Šīs simts balsis nopērk par kapeikām. Ar maziem amatiņiem, mazām piemaksiņām. Ar komandējumiņiem. Tas vienkārši ir nožēlojami,” norādīja Liepiņa.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk
