“Liepājas metalurgs” darbība netiks atjaunota. Visticamāk, to izpārdos par metāllūžņu cenu

Maksātnespējīgā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” ražotne, visticamāk, netiks atjaunota un jau tagad skaidrs, ka valsts neatgūs lielāko daļu no galvotajiem 60 miljoniem eiro.
Kā zināms, “Liepājas metalurgs” vairs netiks tirgota kā vienots veselums, bet gan sadalīta vairākos īpašumos un pārdota izsolēs. Tā nolēmis uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Koris. Viņa lēmumu saista ar kreditoru interesi atgūt lielākus līdzekļus.
Valdība otrdien, 16. janvārī, sēdes slēgtajā daļā uzklausījusi ziņojumu par situāciju “KVV Liepājas metalurgā” un pieņēmusi zināšanai informāciju, ka neviens no pretendentiem nav sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību.
Maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvji informēja, ka uzņēmuma manta tiks pārdota izsolē un atbilstoši Maksātnespējas likumā paredzētajai kārtībai administrators nekavējoties veiks izmaiņas uzņēmuma mantas pārdošanas plānā.
Tikmēr Haralds Velmers, kurš 2014. gada rudenī, pildot “Liepājas metalurga” maksātnespējas administratora pienākumus, pieņēma lēmumu par uzņēmuma ražotnes pārdošanu “KVV Group”, brīdināja, ka uzņēmuma pārdošana pa daļām nozīmē, ka uzņēmums nestrādās kā vienots vesels un nav garantijas, ka viens pircējs nopirks visu.
“Ja mēs skatāmies kreditoru interesi, tad viņiem ir interese atgūt naudu. Līdz ar to viņi arī izvēlas to mehānismu, kas viņiem ļauj to atgūt,” uzskata Velmers.
Tuvākā laikā administrators rīkos izsoli, kurā rūpnīca vairs netiks piedāvāta kā vienots veselums, bet pa daļām. Atsevišķi tiks pārdoti nekustamie īpašumi, elektriskā tēraudkausēšanas krāsns, kuras iegādi savulaik galvoja valsts budžets, kurš joprojām nav atguvusi 60 miljonus eiro.
Ņemot vērā izsoli, ticamākais, ka “Liepājas metalurga” aktīvi tiks pārdoti par metāllūžņu cenu, ja vien pēdējā brīdī neizdosies atrast kādu pircēju.
Jau ziņots, ka pirmdien tika paziņots, ka, ņemot vērā, ka neviens pretendentiem uz maksātnespējīgās AS “KVV Liepājas metalurgs” iegādi nav izpildījis kreditoru izvirzītos nosacījumus, uzņēmuma manta tiks pārdota izsolē.
Tikmēr ražotnes potenciālais investors Krievijas izcelsmes miljonārs Igors Šamiss paziņojis, ka aizvien ir ieinteresēts iegādāties “Liepājas metalurgu” un atjaunot tā ražošanu.
Šamiss ir pārsteigts par uzņēmuma maksātnespējas administratora Guntara Kora lēmumu, norādot, ka viņa piedāvājums vēl tiekot izskatīts. Viņaprāt, uzņēmuma darbība jāatjauno pēc iespējas ātrāk, nevis jāpārdod pa daļām.
Jau vēstīts, ka 2016.gada septembrī Liepājas tiesa atzina “KVV Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu. “KVV Liepājas metalurga” ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki. Uzņēmuma īpašnieks, Ukrainas kompānijas “KVV Group” līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti.
“KVV Group” par 107 miljoniem eiro nopirka “Liepājas metalurga” ražotni 2014.gada rudenī pēc uzņēmuma pirmās maksātnespējas veiktās mantas izpārdošanas. Pirkuma līgums paredzēja samaksu pa daļām. Taču 2015.gada nogalē arī KVV radās grūtības ar naudas plūsmu un tas nevarēja veikt tālākos maksājumus par ražotnes pirkšanu.
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk