• Rīga
    Showers
    10°C
     
05/09/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Parlamentam jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no neīstas, realitāti no manipulācijas, uzrunā Saeimas rudens sesijas atklāšanā 5. septembrī pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits atgādināja, ka Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai, Latvija ir parlamentārā republika un Saeimas sēžu zāle ir centrālā vieta, kur top valsts politika un kas ietekmēs mūs visus nākotnē.

“Latvija, tāpat kā vairums citu Eiropas valstu, ir tipiska parlamentārā demokrātija. Valsts politiskās varas centrā saskaņā ar Satversmes koncepciju atrodas tautas vēlēts parlaments – Saeima. Vienīgi Saeima ir saņēmusi savu demokrātisko leģitimāciju tieši no tautas – no pilsoņu kopuma,” uzsvēra Levits.

Pēc viņa sacītā, parlamentārā demokrātija, kas Latvijai bijusi raksturīga un tipiska kopš tās proklamēšanas brīža, raksturo mūsu vēsturisko piederību Eiropas kultūrtelpai un Rietumu tiesību tradīcijai. “Pie mums, Eiropā, nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kas vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā,” uzsvēra Levits.

“Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tāpēc katram pilsonim ir iespēja un, es gribētu teikt, pienākums piedalīties, iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Tādēļ mēs Latviju pārvaldām koleģiāli – paužot katrs savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus,” norādīja prezidents.

“Raugoties uz Satversmē noteiktajām pilnvarām, politikas zinātnieki mūsu Saeimu atzīst par vienu no stiprākajiem parlamentiem pasaulē. Saeimai ir piešķirtas ļoti plašas iespējas noteikt politisko dienaskārtību un būt par konstitucionālās iekārtas centru. Tomēr jautājums ir par to, vai arī praksē, konstitucionālajā realitātē Saeima ir tik ietekmīga un stipra kā Satversmes tekstā,” piebilda Levits.

“Eiropas demokrātijas jau ilgstoši saskaras ar fenomenu, ko varētu raksturot kā parlamentu marginalizāciju. Parlamentu ietekme konstitucionālajās iekārtās samazinās, un visvairāk zūd to iespēja būt par reālu valsts politikas centru. Tas attiecas ne tikai, protams, uz Latviju, bet uz visām parlamentārajām demokrātijām šī tendence ir beidzamajos 20, 30 gados kļuvusi diezgan acīmredzama. Par to arī daudz runā citur,” sacīja prezidents.

Viņš minēja trīs kopējas attīstības tendences Eiropas parlamentārajās demokrātijās, kas ir aktuāli izaicinājumi arī mūsu konstitucionālajai iekārtai un konkrēti Saeimai.

“Pirmkārt, attiecībās starp parlamentu un valdību politiskās varas un iniciatīvas smagumpunkts mūsdienās ir valdība, nevis parlaments. Tas ir saistīts ar likumdošanas darba pieaugošo kompleksitāti un arvien specifiskāku zināšanu nepieciešamību,” norādīja Levits.

“Otrkārt, klasisko mediju un jo sevišķi sociālo mediju ietekmes pieaugums rada politiķiem un jo īpaši parlamenta deputātiem arvien lielākas grūtības noturēt politiskajā dienaskārtībā tos tematus, par kuriem viņi vēlas diskutēt, ņemot vērā viņu priekšstatus par sabiedrības kopējo labumu. Viltus ziņu un sensāciju laikmetā politika, tātad arī un jo sevišķi parlaments, samērā vienkārši var novirzīties uz īslaicīgu, sasteigtu risinājumu ceļa. rotams, atklāta dažādu sabiedrības grupu debates par kādu jautājumu ir un paliek demokrātijas centrālā sastāvdaļa. Tomēr politiķiem plašajā tematu spektrā ir jāprot paturēt spēkā interesi un iniciatīvu par konceptuāliem jautājumiem, kas ir vērsti uz ilgtspējību. Par spīti sensācijām un “ātro recepšu” ieteikumiem parlamentam ir jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no viltus problēmas, realitāti no manipulācijas. Taču tas, kā mēs visi redzam, nav viegli, un kļūst arvien grūtāk,” izteicās Valsts prezidents.

“Treškārt, arī integrācija Eiropas Savienībā atstāj savu ietekmi uz nacionālā parlamenta autonomu likumdošanu, jo nacionālo likumdošanas darbu arvien lielākā mērā “caurauž” Eiropas tiesību norādes. Apmēram 80 procenti no pieņemtajiem nacionālajiem likumiem ekonomikas jomā un 50 procenti no visiem likumiem vienā… no visiem likumiem vienā vai otrā veidā uzrāda Eiropas Savienības rokrakstu, taču ļauj vienlaicīgi tas ļauj prioritizēt nacionālā parlamenta darbu it sevišķi tādās sabiedrībai būtiskās jomās kā sociālie, izglītības, veselības, kultūras, nodokļu un citi jautājumi, kuri Eiropas Savienības ietvaros netiek regulēti,” sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, parlamentārajai demokrātijai ir jābūt spēcīgai, spējīgai reaģēt uz šodienas izaicinājumiem un apliecināt savu efektivitāti un iedarbīgumu. “Tādēļ es vēlētos aicināt atbalstīt un sekmēt ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz Saeimas stiprināšanu un tās darba kvalitatīvu uzlabošanu. Es nākotnē vēlētos redzēt ļoti ciešu, koleģiālu un uz kopīgu mērķu sasniegšanu vērstu sadarbību starp Saeimu un Valsts prezidentu,” uzsvēra Levits.

Foto: Saeimas kanceleja

671 skatījumi




Video

Lembergs: Tiesiskuma koalīcija attiecībā uz novadu reformu ignorē demokrātiskas valsts procedūras

19/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Mūsu t.s. tiesiskuma koalīcija klaji ignorē tiesiskās procedūras, kādas jāievēro demokrātiskā valstī, izstrādājot administratīvi teritoriālo reformu, žurnālistiem norādīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Četri bērni Siguldā inficējušies ar salmonellu; pašvaldība vēršas Valsts policijā

19/09/2019

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu

19/09/2019

Saeima ceturtdien, 19. septembrī, atbalstīja valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad spēku zaudē Konkurences...

Lasīt tālāk
Video

Siguldas mērs: Ja apstiprināsies ēdinātāja vaina, pašvaldība nekavējoties lauzīs līgumu ar to

19/09/2019

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics ir uzdevis pašvaldības Sociālajam dienestam izvērtēt iespēju sniegt materiālu atbalstu tiem saslimušajiem, kuri ir stacionēti...

Lasīt tālāk
Video

Klementjevs: Izmaiņas bezdarbinieku pabalstos ir slēpta zagšana

19/09/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Labklājības ministrija plāno iekasēt 12 miljonus eiro uz bezdarbnieku rēķina – tā praktiski ir nodokļu palielināšana, tā, komentējot ieceri no nākamā gada Latvijā samazināt bezdarbnieku...

Lasīt tālāk
Video

Jaunzeme: VID tiešāk jāuzrunā aplokšņu algu maksātāji

19/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) par uzņēmumiem faktiski zina ļoti daudz ko – ēnu ekonomika nav anonīma, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme. Pēc viņas...

Lasīt tālāk
Video

LTRK: Valdībai sadarbībā ar uzņēmējiem jāsāk strādāt pie strukturālām reformām

19/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Uzņēmēji uz šī gada budžetu raugās pozitīvi, jo nav izskanējušas runas par nodokļu necelšanu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības...

Lasīt tālāk
Video

Par FKTK padomes vadītāju izraudzīta Santa Purgaile

19/09/2019

Atklātajā konkursā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja amatu visaugstāko vērtējumu guvusi un par uzvarētāju kļuvusi Santa Purgaile, par kuras iecelšanu...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības varētu prasīt arī Kariņa demisiju, pieļauj Lembergs

18/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdība klaji ignorē likumu un tiesiskumu, un to visu atbalsta arī Valsts prezidents Egils Levits, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Kā...

Lasīt tālāk
Video

Policija sākusi kriminālprocesu par bērnu saslimšanu Siguldā

18/09/2019

Valsts policija (VP) jau otrdien, 17. septembrī, sākusi kriminālprocesu par bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldas bērnudārzos, noskaidrots VP. Ņemot vērā situāciju Siguldas pirmsskolas...

Lasīt tālāk