• Tweet

Parlamentam jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no neīstas, realitāti no manipulācijas, uzrunā Saeimas rudens sesijas atklāšanā 5. septembrī pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits atgādināja, ka Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai, Latvija ir parlamentārā republika un Saeimas sēžu zāle ir centrālā vieta, kur top valsts politika un kas ietekmēs mūs visus nākotnē.

“Latvija, tāpat kā vairums citu Eiropas valstu, ir tipiska parlamentārā demokrātija. Valsts politiskās varas centrā saskaņā ar Satversmes koncepciju atrodas tautas vēlēts parlaments – Saeima. Vienīgi Saeima ir saņēmusi savu demokrātisko leģitimāciju tieši no tautas – no pilsoņu kopuma,” uzsvēra Levits.

Pēc viņa sacītā, parlamentārā demokrātija, kas Latvijai bijusi raksturīga un tipiska kopš tās proklamēšanas brīža, raksturo mūsu vēsturisko piederību Eiropas kultūrtelpai un Rietumu tiesību tradīcijai. “Pie mums, Eiropā, nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kas vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā,” uzsvēra Levits.

“Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tāpēc katram pilsonim ir iespēja un, es gribētu teikt, pienākums piedalīties, iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Tādēļ mēs Latviju pārvaldām koleģiāli – paužot katrs savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus,” norādīja prezidents.

“Raugoties uz Satversmē noteiktajām pilnvarām, politikas zinātnieki mūsu Saeimu atzīst par vienu no stiprākajiem parlamentiem pasaulē. Saeimai ir piešķirtas ļoti plašas iespējas noteikt politisko dienaskārtību un būt par konstitucionālās iekārtas centru. Tomēr jautājums ir par to, vai arī praksē, konstitucionālajā realitātē Saeima ir tik ietekmīga un stipra kā Satversmes tekstā,” piebilda Levits.

“Eiropas demokrātijas jau ilgstoši saskaras ar fenomenu, ko varētu raksturot kā parlamentu marginalizāciju. Parlamentu ietekme konstitucionālajās iekārtās samazinās, un visvairāk zūd to iespēja būt par reālu valsts politikas centru. Tas attiecas ne tikai, protams, uz Latviju, bet uz visām parlamentārajām demokrātijām šī tendence ir beidzamajos 20, 30 gados kļuvusi diezgan acīmredzama. Par to arī daudz runā citur,” sacīja prezidents.

Viņš minēja trīs kopējas attīstības tendences Eiropas parlamentārajās demokrātijās, kas ir aktuāli izaicinājumi arī mūsu konstitucionālajai iekārtai un konkrēti Saeimai.

“Pirmkārt, attiecībās starp parlamentu un valdību politiskās varas un iniciatīvas smagumpunkts mūsdienās ir valdība, nevis parlaments. Tas ir saistīts ar likumdošanas darba pieaugošo kompleksitāti un arvien specifiskāku zināšanu nepieciešamību,” norādīja Levits.

“Otrkārt, klasisko mediju un jo sevišķi sociālo mediju ietekmes pieaugums rada politiķiem un jo īpaši parlamenta deputātiem arvien lielākas grūtības noturēt politiskajā dienaskārtībā tos tematus, par kuriem viņi vēlas diskutēt, ņemot vērā viņu priekšstatus par sabiedrības kopējo labumu. Viltus ziņu un sensāciju laikmetā politika, tātad arī un jo sevišķi parlaments, samērā vienkārši var novirzīties uz īslaicīgu, sasteigtu risinājumu ceļa. rotams, atklāta dažādu sabiedrības grupu debates par kādu jautājumu ir un paliek demokrātijas centrālā sastāvdaļa. Tomēr politiķiem plašajā tematu spektrā ir jāprot paturēt spēkā interesi un iniciatīvu par konceptuāliem jautājumiem, kas ir vērsti uz ilgtspējību. Par spīti sensācijām un “ātro recepšu” ieteikumiem parlamentam ir jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no viltus problēmas, realitāti no manipulācijas. Taču tas, kā mēs visi redzam, nav viegli, un kļūst arvien grūtāk,” izteicās Valsts prezidents.

“Treškārt, arī integrācija Eiropas Savienībā atstāj savu ietekmi uz nacionālā parlamenta autonomu likumdošanu, jo nacionālo likumdošanas darbu arvien lielākā mērā “caurauž” Eiropas tiesību norādes. Apmēram 80 procenti no pieņemtajiem nacionālajiem likumiem ekonomikas jomā un 50 procenti no visiem likumiem vienā… no visiem likumiem vienā vai otrā veidā uzrāda Eiropas Savienības rokrakstu, taču ļauj vienlaicīgi tas ļauj prioritizēt nacionālā parlamenta darbu it sevišķi tādās sabiedrībai būtiskās jomās kā sociālie, izglītības, veselības, kultūras, nodokļu un citi jautājumi, kuri Eiropas Savienības ietvaros netiek regulēti,” sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, parlamentārajai demokrātijai ir jābūt spēcīgai, spējīgai reaģēt uz šodienas izaicinājumiem un apliecināt savu efektivitāti un iedarbīgumu. “Tādēļ es vēlētos aicināt atbalstīt un sekmēt ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz Saeimas stiprināšanu un tās darba kvalitatīvu uzlabošanu. Es nākotnē vēlētos redzēt ļoti ciešu, koleģiālu un uz kopīgu mērķu sasniegšanu vērstu sadarbību starp Saeimu un Valsts prezidentu,” uzsvēra Levits.

Foto: Saeimas kanceleja