Lembergs: VARAM argumenti par novadu reformas pamatojumu neiztur nekādu kritiku
Nav īsti saprotams, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerētā administratīvi teritoriālā reforma neattiecas uz Rīgu un Jūrmalu, ja tās galvenais mērķis ir iedzīvotāju skaita palielināšana, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs uzsvēra, ka novadu reformas ietvaros joprojām nav veikta visaptveroša analīze. “Tajā ziņojumā valdība ir tikai par to, cik pašvaldības daudz tērē, bet nav konkrēta analīze. Tur ir vidējie rādītāji, kas neko neizsaka,” norādīja politiķis.
Pēc Ventspils mēra sacītā, kā vienīgais arguments, kāpēc ir jāapvieno pilsētas un novadi, tiek minēts tas, ka republikas pilsētās ir samazinājies iedzīvotāju skaits un pilsētas vienas pašas nav spējīgas attīstīties. “Tur ir ierakstīts, ka samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc ir jāapvieno pilsētas ar novadiem, bet Rīgai nevienu nepievieno. Par 18% ir samazinājies iedzīvotāju skaits arī Jūrmalā, kas ir Rīgas guļamrajons, bet arī Jūrmalai nevienu novadu nepievieno. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet novadu nepievieno. Tie gali neiet kopā,” pauda Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka, pēc VARAM ziņojuma, iedzīvotāju skaits samazinās trīs faktoru dēļ.
“Viens ir dabiskais pieaugums. Citiem vārdiem sakot, reformas autori apgalvo, ka, ja apvienos republikas pilsētas un klātesošos novadus, tad pieaugs dzimstība. Sievietes dzemdēs būtiski vairāk bērnu, jo līdz šim viņas gaidīja, kad apvienos pilsētas un novadus. [..] Tātad, sākot no 2022. gada, dzemdību skaits būtiski pieaugs. Un līdz ar to notiks arī dabiskais iedzīvotāju pieaugums,” ironizēja Lembergs.
Tāpat esot minēts, ka samazināsies iedzīvotāju mirstība. “Visi, kas nomira, nomira ātrāk, jo nebija apvienotas pilsētas un novadi. Tas ietekmēja mirstību. Pēc tam, kad apvienos republikas pilsētas un novadus, tad visa tauta dzīvos piecus līdz desmit gadus ilgāk. Mirstība pēkšņi samazināsies, un kopā tas veidos dabisko pieaugumu,” absurdos kritērijus komentēja politiķis.
Tikpat smieklīgs esot arī VARAM kritērijs, ka novadu reformas rezultātā samazināsies aizbraukušo iedzīvotāju skaits. “Tātad cilvēki brauca prom, jo bija robeža starp Ventspils pilsētu un novadu. Tagad tā robeža vairs nebūs, jo būs kopējā robeža. Jo līdz šim bija tik grūti pārvarēt šo robežu starp pilsētu un novadu, ka tas tā tracināja Latvijas iedzīvotājus, ka tie masveidā brauca prom,” turpināja ironizēt Lembergs.
Viņš gan norādīja, ka tagad tā vietā būs jauna problēma – pieaugs iedzīvotāju skaits. “Kur viņi dzīvos? Kas notiks ar skolām? Tā problēma vispār būs katastrofāla. Būtu loģiski, ja valdība piešķirtu līdzekļus, lai šie 700 tūkstoši izbraukušo varētu atgriezties,” norādīja politiķis
“Vienīgā problēma ir tāda, ka Rīgā arī par 30% samazinās iedzīvotāju skaits, bet viņiem tā robeža netiek grozīta. Viņiem kā bija, tā paliek. Tas man īsti nav saprotams. Laikam nav vēlēšanās, lai Rīgā pieaugtu iedzīvotāju skaits,” minēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk
