19/10/2017, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība, Sports, Svarīgākais
Autors: Labdien.lv redakcija

Oktobra sākumā Latviju pāršalca skumja vēsts. Ventspils Ūdens piedzīvojumu parkā noslīka četrgadīgs puisēns. Bojā gājušā puisēna vecāki notikušajā nelaimē vaino sistēmu. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda – valstij jāpārskata vairākas sporta uzraudzības formas.

Ventspils mērs notikušajā nelaimē vaino neapdomību un uzskata, ka šāda vecuma bērniem nodarbību nedrīkst vadīt viena persona. Šāds punkts gan nav atrunāts nevienā likumā, kas skaidri un gaiši apliecina, ka problēma slēpjas valsts likumdošanā.

Pēc Lemberga sacītā, valstī nav vienota normatīvo aktu regulējuma par peldēšanas apmācību organizēšanu, “jo šobrīd iznāk, ka katram baseina īpašniekam jātaisa savi noteikumi, un nekādas ārējās uzraudzības nav.”

Ventspils mērs min, ka līdz šim normatīvie akti satur ziņas par apmācību saturu, taču drošības jautājumiem uzmanība nav tikusi pievērsta. “Drošība, vai tur jābūt diviem treneriem, kā norobežojama dziļākā baseina daļa, vai vajadzīga video novērošana… tādu punktu tur nav,” norāda Lembergs, piebilstot, ka runa ir par vairākām sporta uzraudzības formām.

Līdz šim valsts tam nav pievērsusi nepieciešamo uzmanību un atbilda pārlikta uz pašvaldību pleciem. “Ir milzum daudz nodarbību. Katrai pašvaldībai jāveido inspektoru tīklu par visiem jautājumiem? Inspekciju skaits valstī ir pietiekami (…) tā ir milzīga Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nolaidība,” uzsver Lembergs.

Pēc traģiskā negadījuma, Izglītības un zinātnes ministrija gan paziņojusi, ka plāno vērsties pie Latvijas Peldēšanas federāciju ar aicinājumu izveidot drošības standartu baseiniem un peldēšanas apmācībām. Kāpēc tas nav izdarīts līdz šim, ministrija klusē. Savukārt par to, vai nepieciešama jaunu normatīvo aktu vai normatīvo aktu grozījumu izstrāde, ministrija vēl tikai spriedīs.

Vēlāk gan atklājas, ka Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) jau iepriekš centusies runāt ar IZM par drošību uz ūdens, akcentējot atbilstošas programmas nepieciešamību, kas ietvertu arī normatīvo aktu regulējumu. Sporta politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam izstrādes gaitā, LPF iesniedza informatīvo ziņojumu par bērnu peldētapmācības un drošības uz ūdens apmācības programmu. Tolaik gan IZM prioritāte bija pedagogu algas un jautājums, kas varēja glābt dzīvības, tika nolikts malā.

Pašlaik drošību sporta pasākumos un izglītības procesā regulē gan Sporta likums, nosakot, ka sporta pasākumiem jānoris drošā vidē un tos jāorganizē un jāvada kvalificētiem sporta darbiniekiem, gan Izglītības likums, kas nosaka, ka izglītības programmas jāīsteno personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērniem pieejamās publiskās izklaides, sporta vai atpūtas vietās nodrošināma bērna drošība un par to ir atbildīgi šo iestāžu darbinieki un vadītāji. Likumi ir vairāki, taču iedziļinoties secināms, ka noteiktu punktu par drošības pasākumiem nav un beigu beigās atbildību nenes neviens.

Savukārt, lai ķertos klāt pie sistēmas sakārtošanas, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) nolēmis lielu daļu atbildības turpmāk uzvelt arī uz vecāku pleciem – dienests aicinās vecākiem, piesakot bērnu pulciņā, uzrādīt izglītojošo darbību pamatojošus dokumentus, t.i. vai nu izglītības iestādes reģistrācijas apliecība vai pašvaldības izsniegta interešu izglītības programmas licence.

Realitātē neviens normatīvais regulējums nepasargā no traģiskiem nelaimes gadījumiem, tomēr vai šāda doma var kalpot par pamatu valsts bezdarbībai un svarīgu jautājumu atlikšanai? Ir pagājuši četri gadi kopš LPF nāca klajā ar normatīvo aktu regulējumiem, bet tikai šodien IZM par to ir gatava runāt. Vai tiešām jānotiek nelaimei, lai valsts sāktu rīkoties?

1,286 skatījumi




Video

Liepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem

16/11/2026

Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...

Lasīt tālāk
Video

Gaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa

16/11/2026

Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu

13/11/2026

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus

13/11/2026

Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti

11/11/2026

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī

11/11/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei

10/11/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...

Lasīt tālāk
Video

Tiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina

09/11/2026

Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...

Lasīt tālāk