Lembergs: Valdība, pārņemot Ventspils brīvostu, nepadomāja, ka tai būs arī pienākumi
Valstij vajadzētu no Ventspils pašvaldības atpirkt Ventspils brīvostas pārvaldes nekustamos īpašumus, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Ventspils brīvostas pārvaldei nodoto pašvaldības nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu, Lembergs norādīja, ka īpašums sākotnēji tika nodots Ventspils brīvostas pārvaldei, kuru kā iestādi izveidoja Ventspils pilsētas dome un kur valdē bija puse pašvaldības vai domes pārstāvju, citiem vārdiem sakot, dome bija pārstāvēta un bez tās netika pieņemts neviens lēmums.
“Agrāk visus būtiskos lēmumus pieņēma dome kā īpašnieka pārstāvji kopā ar pārējo valdi. Šobrīd situācija ir mainījusies – ir izveidota nevienam nezināma VAS “Ventas osta” un, kā es skatījos pēc Ministru kabineta noteikumiem, tur ir paredzēts, ka brīvostas pārvalde nodod tās apsaimniekošanā esošos aktīvus, bet “Ventas osta” ir kapitālsabiedrība jeb publisko tiesību subjekts jeb tā vairs nav iestāde. Bet mēs šādam publisko tiesību subjektam aktīvus neesam nodevuši un neviens tam aktīvus nevar nodot, bet principā ir iespējami vairāki varianti,” komentēja Lembergs.
Viņš turpināja, ka, ja valsts vēlas visu, kas skar ostu, apsaimniekot, tā var samaksāt Ventspils pilsētas domei 171 miljonu eiro un nopirkt šos aktīvus. Bet otrs variants ir, ka šos aktīvus nopērk “Ventas osta”, bet, pēc politiķa sacītā, tās starta kapitāls ir tikai 35 tūkstoši eiro. “Protams, var nodot arī apsaimniekošanā, bet kāda ir garantija, ka viņi neizsaimniekos pašvaldības 171 miljonu eiro vērto mantu?” retoriski vaicāja Lembergs.
“Te ir varianti un ir par ko runāt. Bet ir vēl viena lieta, ka pašvaldība ir ieķīlājusi 50 miljonu eiro vērtībā mantu, lai Ventspils brīvostas pārvalde varētu saņemt kredītus. Bet tā kā pašvaldības pārstāvju brīvostas valdē vairs nav, dome ir aicinājusi noņemt savu ķīlu un lai to aizstāj ar valsts ķīlām,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, kļūstot par saimniekiem veidojas ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. “Tad, kad valdība šo lēmumu pieņēma, viņi ar to nerēķinājās. Viņiem tas pat neienāca prātā, jo viņi nezināja par ko iet runa. Un tagad izrādās, ka tā situācija tik vienkārša nav,” piebilda Lembergs.
“Es esmu par to, vai valsts šos aktīvus nopērk,” uzsvēra Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka brīvostas pārvalde nav ienaidnieks un viss ir jārisina saprātīgā sarunu ceļā, lai negatīvi neietekmētu attiecības starp brīvostas pārvaldi un bankām, vienlaikus atzīstot, ka tās ir jau ir ietekmētās dēļ Bordāna un Kariņa aktivitātēm Amerikas Savienotajās Valstīs.
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk
