Lembergs: Valdība nedrīkst pieļaut, ka krīzes laikā bankas uzdzīvo uz iedzīvotāju rēķina
Valdībai krīzes situācijā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst banku darbībai un nepieļaut 2009. gada notikumu atkārtošanos, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, krīzes apstākļos ļoti riskanta zona ir banku sektors. “Bankām tā ir lieliska iespēja izģērbt savus klientus, atņemt naudu, atņemt īpašumus, atņemt ķīlas, padarīt cilvēkus par vergiem un piespiest viņus kārtējo reizi braukt prom, lai kaut ko nopelnītu citās Eiropas Savienības valstīs,” izteicās Lembergs.
“Te valdības rīcībai ir jābūt enerģiskai. Bankas iepriekšējos gados saņēmušas milzīgu peļņu un tagad tām ir jāiet kredītņēmējiem pretī,” uzskata Lembergs.
Viņš turpināja, ka šajā gadījumā valdībai ir jābūt nežēlīgai un viennozīmīgi jānostājas iedzīvotāju pusē. “Latvija bankām izsniedz licences bankām un Latvija var diktēt savus noteikumus,” uzsvēra politiķis.
Vienlaikus Ventspils mērs norādīja, ka pieejai jābūt saprātīgai un viss nevar būt “vienos vārtos”: “Tas nedrīkst būt tā, kā tas bija 2009., 2010. gadā, kad izģērba visus pēc kārtas – atņēma īpašumus un banku sektors palika stāvus bagāts, kas gan ir raksturīgs kapitālismam, bet tāpēc ir sociāli atbildīga valsts, lai to nepieļautu,” norādīja Lembergs.
Kā zināms, saistībā ar koronavīrusa “Covid-19” izplatības ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem vairākas bankas jau ir piedāvājušas kredītbrīvdienas jeb iespēju uz laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumu, par šo pakalpojumu neieturot komisijas maksu.
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk