Lembergs: Uz nodokļu reformu jāiet nosvērtāk un apdomīgāk

Valdības plānotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro. Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) domām, nodokļu ieņēmumi jāsamazina pakāpeniskāk.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” Lembergs pauda, ka nodokļu reformas īstenošanai izraudzīts nekvalitatīvs scenārijs un viņam neesot izdevies pārliecināt partnerus par pretējo. Šī brīža situācijā iecerēts būtiski samazināt nodokļu ieņēmumus, lai pēc tam atkal palielinātu nodokļus veselības aprūpes finansēšanai.
“Veselības aprūpei 100 miljonu eiro nav, ceļiem 100 miljonu eiro nav, ministrijas iesniegušas pieprasījumus par 700 miljoniem eiro, bet valstij šādas naudas nav,” teica Lembergs, piebilstot, ka nodokļu reforma ir nepieciešama, bet uz to ir jāiet nosvērtāk un apdomīgāk.
Šobrīd plānotās reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro. Viņaprāt, tas ir milzu lēciens un nerisina problēmu. “Samazinājums varētu būt par aptuveni 400 miljoniem eiro. Šādā gadījumā pāri paliktu 200 miljoni eiro, no kuriem pusi varētu atvēlēt ieilgušo veselības aprūpes problēmu risināšanai,” uzskata politiķis.
Viņš uzsvēra, ka nedrīkst izmest 600 miljonus eiro, ja trūkst naudas. Lembergs norādīja, ka nodokļu reformas rezultātā naudas vairāk nepaliks tiem cilvēkiem, kuriem ir divi vai vairāk apgādājamie, ieguvēji būšot turīgākie cilvēki.
Viņš kritizēja arī plānotās pārmaiņas veselības aprūpē. Viņaprāt, milzīga nauda tiks atvēlēta farmācijai, kompensējamiem medikamentiem. Taču mediķu algām naudas nebūs.
Kā ziņots, pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.
Jau ziņots, ka valdība 9.maijā panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums.
Foto: Juris Prešņikovs
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk