Lembergs: Pašvaldības ir kļuvušas par valdības ķīlniekiem

Valdības apstiprinātā nodokļu reforma ir padarījusi Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šobrīd Finanšu budžeta komisijā ir izskatīts Ventspils pilsētas budžets, kas tiek tālāk virzīts izskatīšanai domes komitejā un vēlāk tiks virzīts uz domes sēdi apstiprināšanai. “Bet budžets sastādīts ar lielu piesardzību, jo saistībā ar valsts budžetu, kas tiks iesniegts Saeimā tikai 8. martā, ir lielas neskaidrības visām pašvaldībām,” izteicās Lembergs.
Viņš norādīja, ka galvenā neskaidrība saistīta ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām. “Pateicoties nodokļu reformai, pašvaldībām būtiski samazinājās nodokļu bāze, jo tika samazināts neapliekamais minimums un palielināta atlaide par apgādājamo, un tā rezultātā nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos faktiski stāv uz vietas,” norādīja politiķis.
Saskaņā ar viņa teikto, agrāk pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebija mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, taču tagad tie esot tikai 17%. “Valsts budžets strauji aug, bet pašvaldību budžets stāv uz vietas. Pēc mūsu prognozēm, nodokļu ieņēmumu pieaugums būs tikai tik liels, lai segtu inflāciju,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka tas nozīmē, ka pašvaldībās attīstība nenotiks.
Viņš skaidroja, ka parasti, kad mainīja nodokļus, kas negatīvi ietekmē pašvaldības, mainīja arī proporcijas, bet šoreiz tas netika izdarīts. “Tika solīts, ka tas 19,6% tiks iestrādāts budžetā, bet, tā kā valsts budžets tiek pieņemts katru gadu, iznāk, ka katru gadu jālemj šis jautājums. Faktiski, pašvaldības nezina, kas tās sagaida nākamajā finanšu gadā,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka tas ietekmēs arī pašvaldību izdevumu posteņus, kurus nevarot mainīt, tai skaitā bērnudārzu un skolu finansēšanu, pabalstu nodrošināšanu utt.
“Ja nav šie 19,6% iestrādāti valsts budžetā 2019. gadam, tad pašvaldību budžetā mīnuss ir 104 miljoni eiro. Ja pašvaldībā ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, tad tas ir 500 tūkstoši eiro. Mums tas ir gandrīz 2 miljoni,” norādīja politiķis, skaidrojot, ka vislielākais trieciens – tas ir mazāk bagātām pašvaldībām.
Pēc viņa sacītā, skatoties no šādas pozīcijas, “nodokļu reforma ir ļoti neveiksmīga, nepārdomāta, netālredzīga un faktiski padara visas Latvijas pašvaldības par ķīlniekiem valdības priekšā, un pēc būtības, ņemot vērā šo viedokli, ir pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, kas runā par to, ka pašvaldībām jābūt stabiliem, ilgtermiņa ienākumiem,” norādīja Lembergs, piebilstot, ka runa nav tikai par pašvaldību dzīvotspēju, bet arī desmitiem tūkstošu cilvēku likteņiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk