• Tweet

Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā kopumā šo gadu laikā daudz runāts par Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedību, tostarp par tiesas apšaubāmo objektivitāti, neatkarību un godīgumu. Ņemot vērā nesamērīgo lietas izskatīšanas laiku, lietas skatīšanas biežumu un konstatētos cilvēktiesību pārkāpumus, nereti aktualizēts jautājums – vai tiesa ir godīga attiecībā pret Lembergu?

Problēmas ar jauna advokāta atrašanu pēc tam, kad šī gada 25. jūnijā tiesvedības procesā Lemberga vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš veselības stāvokļa dēļ pārtrauca viņa aizstāvību un apturēja darbību advokatūrā, nav vienīgās nelaimes, kas piemeklējušas Lembergu. Prātam neaptverami uzstādījumi jaunajiem advokātiem mudinājuši domāt, ka tiesa patiesībā nav ieinteresēta taisnīgā iznākumā.

Šodien, 9. septembrī, tiesas sēdē saņemts iesniegums no advokāta Aivo Leimaņa, kurā tiesas sastāvs tika informēts par to, ka Lembergs ir atsaucis vienošanos ar viņu par aizstāvības nodrošināšanu, jo saskaņā ar politiķa sacīto Leimanis atsevišķās dienās nevar piedalīties tiesas sēdēs pēc apstiprinātā grafika un realizēt viņa aizstāvību agrāku saistību dēļ ar citiem klientiem, kuras viņš ir saskaņojis tiesas sēdēs citās krimināllietās.

Līdz ar to attiecīgi par Lemberga advokātu tiesa nozīmēja jau agrāk izvēlēto valsts nodrošināto aizstāvi Genādiju Ivankinu, kurš jau iepriekš bija lūdzis tiesu ļaut iepazīties ar krimināllietas materiāliem vismaz pusgadu.

Tā kā Ivankins paziņojis, ka nevarēs piedalīties visās Lemberga prāvā nozīmētajās tiesas sēdēs, samazināts lietas skatīšanas biežums un līdzšinējo četru reižu nedēļā vietā lieta tiks skatīta divas reizes nedēļā. Tas gan nekādā veidā nedod Ivankinam iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Vai tiesa var paskaidrot, kā lietas skatīšanas biežuma samazināšana palīdzēs Ivankinam izstudēt apjomīgos krimināllietas materiālus?

Tāpat ar absurdu paziņojumu tiesa nākusi klajā saistībā ar Anša Sormuļa un Anrija Lemberga līdzdalību tiesā. Vaicāts, vai Anša Sormuļa un Anrija Lemberga advokāti būtu gatavi sākt savas debašu runas, uz ko aizstāvji atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka bija rēķinājušies, ka Aivara Lemberga aizstāvja debašu runa ilgs līdz gada beigām, tādēļ, lai gan debašu runas rakstīšana esot sākta, tā vēl ne tuvu neesot pabeigta, tiesa tomēr nolēmusi, ka vai nu advokātam Jānim Rozenbergam, vai advokātam Oskaram Rodem ceturtdien, 12. septembrī, tomēr būs jāsāk lasīt sava debašu runa. Tiesa piebilda, ka, ja aizstāvji nebūs gatavi teikt debašu runu, tad tiesa uzskatīs, ka viņiem nav, ko teikt. Vai tas neliecina, ka viss jau izlemts?

Lembergs, kurš, šķiet, nekādi nespēj apmierināt prokuroru haotiskās prasības, tiesai paudis nostāju, ka šādi tiek pārkāptas viņa tiesības uz godīgu tiesu, jo advokātam ir nepieciešams laiks iepazīties ar lietas materiāliem, kas sastāv no 240 sējumiem, kā arī ar prokuroru debašu runu un tiesas sēžu protokoliem.

Jāatzīst, ka Lembergs nav slēpis, ka pret viņu šo gadu laikā vērsti vairāki cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp viņam nav ļauts pamatot savus lūgumus, nav ļauts pratināt lieciniekus, un kopumā šo gadu laikā ir darīts viss, lai apgrūtinātu viņa tiesības uz aizstāvību, kaut gan šādas tiesības ikvienam nosaka likums.

Vai tas nozīmē, ka Lemberga lietā viss jau sen ir izlemts? Un ja tā, tad politiķim nekas cits neatliks, kā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tad mēs visi redzēsim, kādu iespaidu šāds precedents atstās uz Latvijas tieslietu sistēmas un valsts reputāciju kopumā. Jo, lai arī tiesneši nedrīkst būt personīgi ieinteresēti izskatāmās lietas iznākumā, būt aizspriedumaini vai neobjektīvi, maz ticams, ka kas tāds arī darbojas reāli praksē, vismaz attiecībā uz Lemberga lietu. Jo viss līdz šim notiekošais liecina par pretējo, kas nozīmē, ka Lembergs par godīgu tiesu, vismaz Latvijā, var aizmirst…

Foto: F64