• Tweet

Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto administratīvi teritoriālās reformas projektu iet kā pa celmiem – liela daļa pašvaldību nesaredz ieguvumus no reformas un uzskata, ka lielāku novadu veidošana attālinās iedzīvotāju iespējas saņemt pašvaldības pakalpojumus, savukārt nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP) paudis, ka teritoriālās reformas pretiniekus loģika neinteresē. Ventspils mērs Aivars Lembergs neslēpj viedokli, ka reforma ir politiski motivēta un solītā ekonomija novadu refromas ietvaros nemaz nesanāks.

Kā zināms, novadu reformas īstenošanai no valsts budžeta nepieciešami vairāk nekā 300 miljoni eiro. Lembergs norāda, ka šādu līdzekļu valstij, visticamāk, nebūs.

“Fiskālās disciplīnas padome pirms diviem mēnešiem nāca klajā ar paziņojumu, ka nākamā gada plānotie budžeta izdevumi valstij jāsamazina par 143 miljoniem eiro. Nevis papildus būs nauda, bet jāsamazina jau ieplānotās izmaksas. Ja novadu reforma izmaksās 300 miljonus eiro, tad kaut kādi citi tēriņi jāsamazina nevis par 143 miljoniem, bet vēl klāt par 300 miljoniem – tas kopā būs jau 443 miljoni eiro,” skaidroja Lembergs.

Tajā pašā laikā Lembergs norādīja, ka novadu reformas ietvaros par izmaksām vispār nav runa, bet diezgan utopiski par to, ka veidosies liela ekonomija, ja apvienos divas pašvaldības. “Kur jūs tur daudz varat ieekonomēt? Bija divi priekšsēdētāju, tagad būs viens. Uz miljardiem tās ir kapeikas,” izteicās politiķis.

Viņš norādīja arī to, ka pilsētas un novadu apvienošana tieši otrādi – radīs jaunas izmaksas – atšķiras gan novadu un pilsētas sociālā sistēma, gan pakalpojumu cenas.

Tikmēr Lielo pilsētu pārstāvji, atsaucoties uz zinātnieku pētījumu, uzskata, ka ekonomisko attīstību var veicināt mērogā lielāku – otrā līmeņa reģionālo – pašvaldību izveidošana. Par to iestājas arī atsevišķas koalīcijas partijas, kas liecina, ka valdošajā koalīcijā nav vienprātības par novadu reformu.

“Tā kā šobrīd, pēc būtības, tiek apspriests viens dokuments, bet iznāk, ka viņam nav koalīcijā vienots atbalsts,” uzsvēra Lembergs, norādot, ka tas nozīmē, ka “tā ir laika tērēšana”.

Politiķis nav slēpis, ka uzskata, ka novadu reforma ir politiski motivēta. “Skaidrs, ka tas ir politisks lēmums un visas tās sarunas un diskusijas ir kaķim zem astes. Lieka laika nosišana,” piebilda Lembergs.

Arī Lembergs iestājas par divu līmeņa pašvaldībām. “Vienoties, ka pašvaldību mērogiem ir jābūt sabalansētākiem – tas nebūtu nekas sarežģīts, un tas būtu arī pareizi. Es nesaku, ka jābūt 119 pašvaldībām. Pēc manām domām, jābūt 26 apriņķiem un 7 republikas pilsētām. Tas ir mans modelis. Tagad būtu jādara vienkārši – novadi ir pirmā līmeņa pašvaldības, un veido apriņķus kā otrā līmeņa pašvaldības,” norādījis politiķis, atgādinot, ka šādu priekšlikumu izteicies iepriekšējiem ministriem, taču nav ticis sadzirdēts.

Kā zināms, VARAM sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības apkārt attīstības centriem.

Foto: F64