• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome pagājušajā nedēļā vienojās, ka brīdinājuma akcijas ietvaros mediķi mēnesi – no šā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam – nestrādās tā saukto pagarināto normālo darba laiku. Kā uzsver Ventspils mērs Aivars Lembergs, jautājumu par mediķu atalgojumu nepieciešams risināt nekavējoties. Viņš ir gatavs aizstāvēt mediķu tiesības un norāda, ka arī veselības ministre Anda Čakša var rēķināties ar viņa atbalstu.

“Man bija saruna ar Veselības ministriju, Čakšas kundze ir sakarīga ministre, bet viņai vajadzīgs ir politiskais atbalsts. Es viņai paudu savu viedokli un es šo viedokli aizstāvēšu (…) aizstāvēšu ministri cik būs atkarīgs no manis. Esmu uzrunājis arī Zaļo partiju, ka viņiem jābūt aktīvākiem,” klāstīja Lembergs.

Viņš norādīja, ka nevar būt pieļaujama situācija, ka mediķiem, atšķirībā no citām profesijām, nemaksā par virsstundām. “Tur nav runa, ka kādu stundu paliek darbā ilgāk, tur ir runa, ka tas ir masveidā. Masveidā strādā pusotru slodzi un maksā kā par vienu, tas ir, nemaksā par virsstundām. Par virsstundu darbu ir jāsamaksā,” ir pārliecināts Lembergs, piebilstot, ka nepieciešamā summa nav nesamērīgi liela un tas ir atrisināms jautājums. Taču rīkoties nepieciešams nekavējoties.

Runājot par situāciju Ventspils slimnīcā, Lembergs uzsver, ka notiekošais ir valsts problēma, jo tas ir valsts finansējums, pašvaldībai tas nav jāfinansē. “Savā laikā visu iedzīvotāju ienākuma nodokli saņēma pašvaldības (…) tad no iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienu daļu noņēma nost ar formulējumu, ka tas aiziet medicīnai. Atceros, ka mums noņēma tik, cik var nofinansēt divas Ventspils slimnīcas – 2 miljoni latu mēs pazaudējām,” atminas Lembergs.

Jau vēstīts, ka, lai atteiktos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām, ir izstrādāti grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz jau no šī gada jūlija īstenot pakāpenisku pāreju uz samaksu par virsstundu darbu.

Atteikšanos no pagarināta normālā darba laika notiks pakāpeniski. Saskaņā ar likuma grozījumiem, pārejas periodā no šī gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018. gadā – 50 stundas, bet 2019. gadā – 45 stundas nedēļā.

Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficentu. Šogad tas būs 1,1, 2018. gadā – 1,2, bet 2019. gadā – 1,35.

Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.