Lembergs: Levita darbi rāda, ka prezidents ir pret demokrātiju Latvijā
Administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšana apliecina, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam ir svešas demokrātiskas valsts procedūras un viņš tās neatbalsta, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Komentējot nesen Saeimā apstiprināto un prezidenta izsludināto administratīvi teritoriālo reformu, viņš norādīja, ka “saprāts ir uzvarējis un šobrīd Ventspils statuss ir valstspilsēta un novads ir atsevišķi kā novads. Likumā gan ir ierakstīts, ka Ventspils novadam ar pilsētu ir jāsaskaņo investīciju projekti. Mums prakse tāda nav, līdz ar to mums ir šobrīd jāizveido sadarbības prakse starp novadu un Ventspils pilsētas pašvaldību, jo likums mums tādu funkciju uzliek.”
Viņaprāt, gan pilsētniekiem lemt par laukiem nav pareizākais variants. “Es domāju, ka novadam ir jālemj par sevi un pilsētai par sevi, jo katra pašvaldība ir neatkarīga un to ievēl pilsoņi – attiecīgi novada un Ventspils pilsētas iedzīvotāji. Nedrīkst būt tā, ka pilsētas pašvaldība lemj par novada būtiskiem jautājumiem, kā, piemēram, investīcijām,” pauda Lembergs.
Viņš izteica arī pateicību Saeimas deputātiem – Gundaram Daudzem un Jāni Vucānam, kuri aktīvi piedalījās jautājumā par to, lai saglabātu valsts nozīmes statusu Ventspilij.
“Kas attiecas uz šo novadu reformu, tā nav reforma. Nosaukt jau to tā var, bet tā nav reforma – tā ir robežu grozīšana. [..] Tā nerisina galveno jautājumu, proti, to, ka ārpus Lielrīgas Latvija atmirst un robežu grozīšana neko nemaina. Ja jūs apvienojat divas daudzbērnu ģimenes – vienā ir pieci bērni un otrā ir trīs bērni – tad kopā ir astoņi bērni un sanāk divas trūcīgas ģimenes ar astoņiem bērniem, bet cik mutes bija, tik palika. Cik darba rokas bija, tik palika, un te ir pilnīgi tas pats,” salīdzināja Lembergs.
“Protams, var pārdalīt resursus, atņemot vieniem, taču tā nav attīstība, bet gan atmiršanas veicināšana nomalē un atmiršanas procesa bremzēšana centrā, bet gala rezultātā tas neko nemaina,” uzsvēra politiķis.
Komentējot to, ka, neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, Levits, kā jau tas bija paredzams, izsludināja novadu reformu, Lembergs norādīja, ka “šī Saeima un Levita kungs ir pret demokrātiskām procedūrām un demokrātiskām konsultācijām un pēc būtības rupji pārkāpj Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijas par robežu grozīšanas principiem demokrātiskās valstīs.”
Viņš atgādināja, ka Eiropas Padomes rekomendācijas paredz, ka jābūt iepriekšējās situācijas vērtējumam, jāzina iedzīvotāju vēlmes un prioritāri tās jāņem vērā. “Tur ir teikts, ka mazāks deputātu skaits uz lielāku iedzīvotāju skaitu ne vienmēr nozīmē demokrātiju.”
“Bet tāda mums ir valdošā koalīcija, tāds mums ir antidemokrātisks prezidents, kurš noskaņots ļoti padomiski. Jo padomju laikos nekādas konsultācijas ar iedzīvotājiem par robežu grozīšanu nebija. Svarīgs bija partijas komitejas pirmā sekretāra viedoklis, bet pēc būtības to lēma centrālkomiteja, kas tagad sanāk, ka ir valdošā koalīcija. Bet lēmums nav demokrātisks,” uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, neraugoties uz vairāku pašvaldību iebildumiem, Valsts prezidents Egils Levits pagājušajā nedēļā tomēr izsludinājis novadu reformu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk
