Lembergs: Lēmums aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām izraisījis paniku banku sektorā

Lai arī tikai šonedēļ spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus, uzņēmēji jau kādu laiku izjūt šī lēmuma sekas. Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītā, valdības nepārdomātais lēmums izraisījis paniku banku sektorā.
“Masveidā tiek slēgti nerezidentu banku konti,” norādīja politiķis, piebilstot, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar tranzītbiznesu, visi klienti ir nerezidenti. “Ja viņiem tiek slēgts konts, tad norēķināties uz kādu brīdi vispār nav iespējams, bet, lai izveidotu jaunu sistēmu, ir nepieciešams laiks,” skaidroja Lembergs.
Viņš minēja piemēru, ka uz ASV tiek piegādāta krava no Tadžikistānas. “Bankā ir viens konts gan pircējam, gan Latvijas piegādātājam, lai uzreiz norēķinātos. Taču viņiem pateica, ka līdz gada beigām tas nebūs iespējams. Viņi riskēja, ka viņiem nebūs ne naudas, ne preces, līdz ar to – bizness jāpārtrauc (…) prece atradīs ceļu, ja būs pircējs, bet mēs būsim zaudētāji,” norādīja politiķis.
Pēc Lemberga sacītā, Ventspils brīvostas pārvalde piesaistījusi jaunu investoru no Ukrainas, kurš būtu gatavs investēt 100 miljonus eiro jaunā ražotnē, kas nodrošinātu aptuveni 60 jaunas darba vietas Ventspilī, taču Lembergs nav spējis atbildēt viņam uz jautājumu, vai viņš kā Ukrainas tautības uzņēmējs varēs Latvijas bankā atvērt kontu, kas liek domāt, ka arī šis investors Ventspils pilsētai ies secen. “Ja tagad plāno samazināt nerezidentu īpatsvaru līdz 5%, rīt varbūt uz 1%, bet parīt pateiks, ka vispār nedrīkst būs nerezidentu noguldījumi. Es nevaru viņam pateikt, vai viņš var atvērt kontu,” skaidroja Lembergs, norādot, ka tas ir reāls zaudējums un Ventspils šo likuma grozījumu dēļ jau ir pazaudējusi divus investorus, divas rūpnīcas un 140 jaunas darba vietas.
“Tā situācija ir ļoti slikta. Absolūta bezatbildība un izglītības trūkums augstākajā pakāpē. Nav nekādas izpratnes par ekonomiku. Pilnīgi un galīgi,” sacīja Lembergs.
Jau vēstīts, ka spēkā stājušās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.
Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm.
Foto: Juris Presņikovs
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk