Lembergs: Koalīcija izbauda absolūtu varu, pat ignorējot iedzīvotāju un valsts intereses
Koalīcija ignorē sabiedrības protestus, jo apzinās, ka to rokās ir vara un neviens tiem neko nevar izdarīt, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šādā veidā valdošās koalīcijas deputāti izgaršo absolūtas varas garšu. “Ja vairākums nobalso, tad likums ir pieņemts. Viņi to var izdarīt un neviens tiem to nevar liegt. Viņi var izskatīt steidzamības kārtā un neviens neko nevar bloķēt. [..] Protams, ka tas ir absolūts nihilisms jeb varas izbaudīšana,” norādīja Lembergs.
“Cilvēkiem nav bijusi nekāda vara, un pēkšņi viņiem iedod absolūtu varu. Ar to, ka viņi ignorē sabiedrības viedokli, argumentus un veselo saprātu, viņi pašapliecinās, ka “es to varu” un “es speciāli nedarīšu tā, kā jūs sakāt, bet darīšu tā, kā es to uzskatu par vajadzīgu, jo man ir vara, bet jums nav”,” komentēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tāda pieeja koalīcijai ir gan pret administratīvi teritoriālās reformas pretiniekiem, gan skolotājiem un mediķiem. “Tiem mēs varam piešķirt algas pieaugumu 8%, sev mēs varam piešķirt algas pieaugumu 8%, bet jums mēs varam neiedodot neko un jūs mums neko neizdarīsiet. Mēs varam pašvaldībām atņem naudu, bet jūs mums neko neizdarīsiet. Tas ir ļoti slikti valstij, jo tā ir tāda plānprātiņu darīšana,” uzsvēra politiķis.
Lembergs gan atgādināja, ka “Saeimas deputātiem ir ne tikai tiesības lemt, bet arī atbildība par to, ko viņi lemj”.
“Šeit mēs redzam pilnīgu likuma ignoranci,” uzsvēra Lembergs, par piemēru minot, ka valsts noteica, ka pašvaldībām būs finansiāli jāpiedalās jaunāko klašu skolēnu ēdināšanā. Pēc viņa sacītā, likums nosaka, ka, nododot pašvaldībām jaunas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.
“Valdība pieņem budžetu, uzliek par pienākumu par velti barot skolēnus, bet naudu līdzi nedod. Tas ir kliedzošs likuma pārkāpums,” norādīja politiķis.
Kā zināms, 7. novembrī pie Saeimas pulcējās tūkstošiem veselības aprūpes darbinieku un ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināto. Neraugoties uz protestiem, valdība neatrada papildu līdzekļus mediķu algām, kā arī nobalsoja par administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
