Lembergs: COVID-19 krīzes aizsegā valdība novēršas no bezdarbniekiem, invalīdiem un bērniem
Saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem Covid-19 seku mazināšanai” lielai daļai ar uzņēmējdarbības veicināšanu un sociāliem mērķiem saistītām lietām atņemts finansējums. Tā vietā valdība izlēmusi sildīt citu valsts ekonomiku un ieguldīt naudu lietās, ko Latvija nemaz neražo. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata to par nepareizu politiku, kam būs smagas sekas.
Uzskaitot to, kam tiek noņemta nauda, Lembergs norādīja, ka “Latvija izlēmusi sildīt ārvalstu ekonomiku” – nauda atņemta ļoti daudziem nozīmīgiem mērķiem un šajos valdības lēmumos nav saskatāms loģisks pamatojums.
“Kam tad tiek noņemta nauda? Tiek noņemta nauda kompetences centriem. Kāpēc jānoņem nauda kompetences centriem? Es to nesaprotu – tas ir pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat vairāk nekā 7 miljoni eiro noņemti tādai nozīmīgai uzņēmējdarbības aktivitātei kā jaunu produktu ieviešana. Kāpēc jaunu produktu ieviešanai ir jānoņem naudu? Es to nesaprotu. Runa ir par produktiem, kas radīti Latvijā. Tātad, nevis ražoti Vācijā un mēs viņu pērkam, bet radīti Latvijā un vācieši tos pērk,” norādīja Lembergs.
Tāpat nauda atņemta bezdarbnieku apmācībām. “Krīzē viena daļa cilvēku zaudē ierasto darbu un viņiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst tam noņemt naudu? Katrā gadījumā izskaidrojuma tam nav,” uzsvēra politiķis.
Četri miljoni tiek noņemti arī biznesa inkubatoriem, kas, pēc Lemberga sacītā, ir uzņēmējdarbības pamatu pamats. “Kad uzņēmējs, piemēram, zaudē savu biznesu krīzes dēļ, viņam jau ir iemaņas. Viņš biznesa inkubatorā trīs gadus ar zināmu atbalstu var veidot jaunu biznesu. Tam tiek noņemta nauda. Tā ir tā sēklas nauda uzņēmējdarbībai un tā tiek atņemta. Tas ir tāpat kā bada cietējam atņem ēdamo,” uzskata Lembergs.
“Nākamais vispār ir kuriozs pēc manām domām – dzelzceļa elektrifikācijai tiek atņemti 350 miljoni eiro. Atņem kāda valdība? Kariņa valdība. Satiksmes ministrs kāds? Linkaits. Kāda partija pie varas? Jaunā konservatīvā partija. Bet šis pats Ministru kabinets ar rīkojumu šī gada 2020. gada 4. februāri ir apstiprinājis projektu “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam”. Tur ir ierakstīta dzelzceļa elektrifikācija, bet tagad pēkšņi tā tiek izsvītrota,” sacīja Lembergs.
Tā vietā Latvija cer iepirkt dīzeļvilcienus, kas ir pilnīgi pretēji enerģētikas un klimata plānam samazināt CO2 izmešus. “Kariņam vajadzētu iepazīties ar Latvijas starptautiskajām saistībām,” uzskata Lembergs, turpinot, ka viņš ar ļoti lielu pārliecību var pateikt, ka “Kariņš 2030. gadā nebūs šīs valdības ministrs, Linkaits nebūs šīs valdības satiksmes ministrs, Bordāns un Co nebūs valdībā”, un tad domāt, kā izpildīt starptautiskās saistības nāksies citiem.
Tāpat valdība nav atvēlējusi naudu darba drošības uzlabošanai un vecāka gada gājuma nodarbināto darbaspējai.
“Tad vēl noņem 5 miljonus eiro vispārējās izglītības infrastruktūrai. Bērni vairs nav jāmāca. Kā tā? Noņemta nauda digitālo metodisko līdzekļu izstrādei, bet tagad ir attālinātas mācības, arī jaunais izglītības saturs paredz digitālo virzienu būtisku attīstību,” uzsver politiķis.
“Nauda atņemta arī sociālajai uzņēmējdarbībai – ražotnēm, kur strādā invalīdi. Mēs tagad norakstām invalīdus vispār? Kur tad sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko? Kur sociālā politika? Tā ir atcelta sakarā ar Covid-19? Uz tā rēķina var risināt Covid-19 krīzes jautājumus?” sašutis bija Lembergs.
Tā vietā valdība izlēmusi naudu ieguldīt ārvalstu ekonomika, piemēram, 36 miljonus eiro atvēlēt tramvajiem, kurus Latvijā neražo.
“Lūk, tik ģeniāla mums valstī ir ekonomiskā politika, kā mēs visi varam pārliecināties informatīvajā ziņojumā, ko ir akceptējusi valdība,” ironiski piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk
