Lembergs: Ašeradens jautājumā par Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanas izmaksām demonstrē klaju nekompetenci
Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV), acīmredzot, nepārzina sava amata pienākumus, ja reiz var nezināt, ka Ventspils mūzikas vidusskola ir Kultūras ministrijai (KM) piederoša ēka, žurnālistiem izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot ziņu, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē diskusijas raisīja Kultūras ministrijas atvēlētais finansējums Ventspils mūzikas vidusskolas uzturēšanai 354 309 eiro apmērā, kas samulsināja komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu, kurš nezināja, ka šī ir KM piederoša ēka, Lembergs uzsvēra, ka tas tikai norāda uz to, kā deputāti atbild par savu nozari.
“Saeimas deputāts Arvils Ašeradens – viņš ir ne tikai Saeimas deputāts, bet arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, kuram ir mašīna, kabinets, sekretāre. Un viņam vajadzētu orientēties šādos notikumos. Viņš pat nezina to, ka Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” ēku finansēja valsts. Tā kā atvasināta publiska persona pieder Kultūras ministrijai,” skaidroja Lembergs.
Viņš skaidroja, ka ēkai ir divi saimnieki un īpašnieki. Viena daļa ir valsts, savukārt skolas lielās zāles īpašnieks ir Ventspils dome. “Ventspils dome bija lielākais finansētājs. Līdz ar to mūzikas vidusskola izmanto ne tikai savu, bet arī pašvaldības ieguldījumu,” uzsvēra politiķis.
Lembergu gan izbrīna Ašeradena nekompetence, jo šāds sadarbības modelis tika skatīts un apstiprināts vairākus gadus atpakaļ. “Un šajos procesos pietiekami skaidri piedalījās “Vienotība” un Ašeradens arī tur bija klāt. Viņam pēc amata pienākumiem to vajadzēja zināt,” norādīja Lembergs.
“Emīla Dārziņa skolai arī tādi pati summa, bet kāpēc par to nav uztraukums? Tāpēc, ka tā atrodas Rīgā un viņi ir rīdzinieki,” piebilda politiķis.
“Mēs sedzam to, ko izmanto pašvaldība un izmantojām mēs aptuveni 1/3 un 2/3 izmanto mūzikas vidusskola, un tāpēc arī attiecīgs finansējums ir. Tur ir līgums. Un tā vienkārši “nolēkt” tur nevar. Tur uzreiz seko tiesvedība, ja kāds politiski lemj, ka nefinansēs,” skaidroja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk
