Lembergs: Administratīvi teritoriālā reformā nerisina jautājumus par novadu attīstību
Kamēr Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros lielākā problēma ir kā saglabāt vietējās kopienas, patiesā problēma ir nevienmērīgā novadu attīstība, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Galvenā problēma saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ir pavisam cita,” komentējot Levita izteikumus, ka būtu jānoregulē kompetenču nošķīrums starp vietējām kopienām un reformas gaitā veidojamām pilsētu un novadu pašvaldībām, norādīja Lembergs.
Atsaucoties uz statistikas datiem, kas pēta Latvijas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo vērtību 2004. un 2016. gadā, Lembergs uzsvēra, ka kamēr rīdzinieki ir starp ES bagātākajiem cilvēkiem, tikmēr pārējā Latvija atrodas uz izmiršanas robežas.
“Rīga ir sasniegusi 106%, Pierīga 53%, kamēr visi pārējie atrodas zem ES vidējā līmeņa. Tātad Rīga dzīvo Eiropas Savienībā, kur dzīvo arī Levita kungs un, protams, viņam viss ir ļoti skaisti, kad paskatās pa prezidenta logu. Bet Latgale ir sasniegusi tikai vienu trešdaļu no ES vidējā līmeņa,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, divpadsmit gadu laikā Rīga ir sasniegusi +28 procentpunktus. “Arī dinamiski Rīga divpadsmit gadu laikā ir attīstījusies trīs reizes straujāk, nekā Latgale un divarpus reizes straujāk nekā Zemgale, Vidzeme un Kurzeme,” skaidroja politiķis.
Viņš norādīja, ka Kurzeme no reģioniem attīstās vislēnāk. “Un tādā tempā Kurzeme vidējo ES līmeni sasniegs pēc 104 gadiem,” piebilda Lembergs.
“Vai nu jūs taisiet Ķengaraga kopienu, Pārventas kopienu vai Gāliņciema kopienu, tas šo problēmu nekādā veidā nerisinās. Kā jūs robežas vilksiet un pa kuru ielu – tam nav nekāda nozīme. Īstā problēma ir novadu nevienmērīgā attīstība,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk

