Lembergs: Administratīvi teritoriālā reforma ir politiskā atriebība
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav risināt Latvijas galvenās problēmas, bet īstenot varas politiskos mērķus, žurnālam “Dienas Bizness” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa domām, šobrīd esošā reforma, ko virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nav uzskatāma par nekādu administratīvi teritoriālo reformu, jo tai sevī būtu jāiekļauj gan pašvaldību funkciju paplašināšana, gan valsts funkciju pārņemšana, gan arī to, ka valsts pārvaldes sistēma kļūtu teritoriāli strukturēta, bet tas nav izdarīts. “Tā kā tā ir tikai robežu grozīšana,” piebilda Lembergs.
“Tiek apgalvots, ka robežu grozīšana palielinās dzimstību, samazinās mirstību, samazinās emigrāciju un palielinās imigrāciju. Sanāk, ka visi gaida, kad Ventspils pilsētu un novadu apvienos, un tā ir rakstīts valdības dokumentā, un tad dabīgais pieaugums būs nevis negatīvs, bet pozitīvs,” komentēja politiķis.
“Tā kā tas viss ir tik vienkārši un robežu grozīšana var atrisināt visas Latvijas galvenās problēmas, tai skaitā resursu problēmas, tad, protams, būtu muļķīgi tam nepiekrist. Bet tā kā es nepiekrītu tam, ka cilvēki sāks dzīvot desmit gadus ilgāk, ja mainīs robežas, un sievietes sāks dzemdēt vairāk, tāpēc es saku, ka tā nav nekāda reforma, bet pašvaldību robežu grozīšana,” turpināja Lembergs.
“Ja tā ir tikai pašvaldību robežu grozīšana, tad tas ir politisks akts, kuram ir politiski mērķi,” uzsvēra Lembergs.
Savukārt, komentējot to, ka atsevišķas pilsētas tomēr izlemts neapvienot ar novadiem, tai skaitā Liepāju, Rēzekni un Daugavpili, Lembergs norādīja, ka tas noticis tāpēc, ka šo pilsētu vadītāji izrādījušies tuvāk valdošajai koalīcijai. “Tas, pirmkārt, pierāda, ka starp “Saskaņu” un valdošo koalīciju ir kāda slepena vienošanās, kur no vienas puses tiek dots un no otras puses tiek dots arī kaut kas pretī, nesakot Latvijas iedzīvotājiem, kāda šī vienošanās ir,” norādīja politiķis.
Pēc viņa sacītā, tā kā Ventspilij nav nekādas vienošanās ar koalīciju, reformas iznākums ir neloģisks: “Rēzekne, būdama mazāka par Ventspili, būs atsevišķi, bet Ventspils pilsēta ar novadu būs kopā,” piebilda Lembergs.
“Cerība viņiem ir tāda, ka Lemberga vadītais politiskais spēks šajās vēlēšanās zaudēs,” galveno reformas mērķi atklāja politiķis, norādot, ka netiekot gan domāts par jautājumu, vai pats Lembergs šajās vēlēšanās startēs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
