Lembergs: Administratīvi teritoriālā reforma ir politiskā atriebība
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav risināt Latvijas galvenās problēmas, bet īstenot varas politiskos mērķus, žurnālam “Dienas Bizness” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa domām, šobrīd esošā reforma, ko virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nav uzskatāma par nekādu administratīvi teritoriālo reformu, jo tai sevī būtu jāiekļauj gan pašvaldību funkciju paplašināšana, gan valsts funkciju pārņemšana, gan arī to, ka valsts pārvaldes sistēma kļūtu teritoriāli strukturēta, bet tas nav izdarīts. “Tā kā tā ir tikai robežu grozīšana,” piebilda Lembergs.
“Tiek apgalvots, ka robežu grozīšana palielinās dzimstību, samazinās mirstību, samazinās emigrāciju un palielinās imigrāciju. Sanāk, ka visi gaida, kad Ventspils pilsētu un novadu apvienos, un tā ir rakstīts valdības dokumentā, un tad dabīgais pieaugums būs nevis negatīvs, bet pozitīvs,” komentēja politiķis.
“Tā kā tas viss ir tik vienkārši un robežu grozīšana var atrisināt visas Latvijas galvenās problēmas, tai skaitā resursu problēmas, tad, protams, būtu muļķīgi tam nepiekrist. Bet tā kā es nepiekrītu tam, ka cilvēki sāks dzīvot desmit gadus ilgāk, ja mainīs robežas, un sievietes sāks dzemdēt vairāk, tāpēc es saku, ka tā nav nekāda reforma, bet pašvaldību robežu grozīšana,” turpināja Lembergs.
“Ja tā ir tikai pašvaldību robežu grozīšana, tad tas ir politisks akts, kuram ir politiski mērķi,” uzsvēra Lembergs.
Savukārt, komentējot to, ka atsevišķas pilsētas tomēr izlemts neapvienot ar novadiem, tai skaitā Liepāju, Rēzekni un Daugavpili, Lembergs norādīja, ka tas noticis tāpēc, ka šo pilsētu vadītāji izrādījušies tuvāk valdošajai koalīcijai. “Tas, pirmkārt, pierāda, ka starp “Saskaņu” un valdošo koalīciju ir kāda slepena vienošanās, kur no vienas puses tiek dots un no otras puses tiek dots arī kaut kas pretī, nesakot Latvijas iedzīvotājiem, kāda šī vienošanās ir,” norādīja politiķis.
Pēc viņa sacītā, tā kā Ventspilij nav nekādas vienošanās ar koalīciju, reformas iznākums ir neloģisks: “Rēzekne, būdama mazāka par Ventspili, būs atsevišķi, bet Ventspils pilsēta ar novadu būs kopā,” piebilda Lembergs.
“Cerība viņiem ir tāda, ka Lemberga vadītais politiskais spēks šajās vēlēšanās zaudēs,” galveno reformas mērķi atklāja politiķis, norādot, ka netiekot gan domāts par jautājumu, vai pats Lembergs šajās vēlēšanās startēs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālāk
