• Tweet

Desmit gadu pietiekami intensīva tiesvedība krimināllietā, iztiesājot lietu vēl tikai pirmajā instancē, ir rekords ne tikai Latvijā – izpētot Vācijas, Austrijas un Šveices tiesvedību statistiku un publikācijas par saprātīgu termiņu ievērošanas problēmām, secina NRA.lv.

Tā dēvētajā Lemberga prāvā pirmā tiesas sēde notika 2009. gada 16. februārī. Pēc Rīgas apgabaltiesas vadības aprēķiniem, līdz šā gada 2. februārim tajā bija notikušas 613 tiesas sēdes (LETA publikācija). Līdz 15. februārim notikušas vēl 6 tiesas sēdes, tātad kopā – 619 tiesas sēdes.

No tiesvedības datu atspoguļojuma portālā Tiesas.lv var secināt, ka tiesas sēžu intensitāte pirmajos piecos gados bija vidēji divas reizes nedēļā, nākamajos piecos gados – trīs reizes, bet pēdējā laikā pat četras reizes nedēļā. Garākie pārtraukumi ir bijuši vasarā tiesnešu, prokuroru un advokātu atvaļinājumu laikā – parasti jūlijā. Vairāk nekā divu mēnešu pārtraukums bija arī 2017. gada beigās – 2018. gada sākumā, kad prokurori gatavoja savu debašu runu.

No 2018. gada 12. februāra līdz šīs nedēļas sākumam prokurori lasīja debašu runu. Prokurori debašu runu lasījuši jau 78 tiesas sēdes, bet nav vēl pabeiguši.

Pēc Neatkarīgās aplēsēm, otra ilgākā ir bijusi tā dēvētā digitālās TV krimināllieta. To sāka skatīt 2008. gada 7. aprīlī, bet spriedums otrajā instancē pasludināts 2018. gada 20. jūnijā. Tādējādi lieta pirmajā un otrajā instancē skatīta desmit gadus un divus mēnešus tikai 228 tiesas sēdēs.

Tiesvedību dati

Otru tik intensīvu un tik ilgu tiesvedību pirmajā instancē, kā t.s. Lemberga lietā, Latvijas tiesvedību datu bāzē pat ar Tiesu administrācijas darbinieku palīdzību Neatkarīgajai neizdevās atrast.

Datu bāze uzrāda vidējos krimināllietu iztiesāšanas termiņus pirmajā instancē kopš 2005. gada. Tie svārstās no 3,6 mēnešiem 2006. un 2007. gadā līdz 6,8 mēnešiem 2013. gadā. 2018. gadā vidējais krimināllietu iztiesāšanas termiņš pirmajā instancē bijis vien 5,8 mēneši.

Neatkarīgā lūdza apkopot arī datus par visilgākajām tiesvedībām krimināllietās pirmajā instancē kopš 2005. gada. Tajos redzams, ka, piemēram, 2005. gadā izbeigta kāda krimināllieta, kas sākta skatīt 1993. gadā. Taču datos norādīts, ka lietā ir bijis ļoti ilgs lietas apturēšanas periods – no 1993. gada līdz pat 2005. gadam. No oficiāliem datiem izriet, ka reāli lieta skatīta vien dažās tiesas sēdēs. Līdzīgi 2006. gadā izbeigta 1991. gadā sākta lieta, un arī tur norādīts pārtraukums no 1991. līdz 2006. gadam. 2018. gadā izbeigta 2003. gadā sākta krimināllieta, taču pārtraukums tajā bijis no 2003. līdz 2014. gadam.

To, ka t.s. Lemberga krimināllieta ilguma ziņā pārspēj visus līdzšinējos rekordus, liecina arī 2017. gada jūnijā publiskotais Valsts kontroles atzinums, tajā skaitā arī par tiesvedību ilgumu. Valsts kontroles mājaslapā publiskotie dati rāda, ka Lietuvā pirmās instances tiesās vidējais krimināllietu izskatīšanas termiņš 2015. gadā bijis 2,7 mēneši, Igaunijā – 7,1 mēnesis, bet Latvijā – 5,6 mēneši.

Ieilgusi tiesa nav tiesa

Publiski pieejami dati par tiesvedību ilgumu Vācijā liecina, ka, piemēram, Berlīnes rajona tiesās krimināllietas pirmajā instancē 2016. gadā skatītas vidēji 3,3 mēnešus, bet galīgais spriedums stājies spēkā vidēji pēc 5, 6 mēnešiem.

Kopumā Vācijā «garās» lietas, kuras pirmajā instancē skatītas no 12 līdz 18 mēnešiem, bijušas tikai 6,6% no kopējā krimināllietu skaita – pārējās krimināllietas izskatītas 3 līdz 12 mēnešu laikā.

Kā savā pētījumā par saprātīgu termiņu ievērošanu Vācijas tiesās norāda telekompānijas ARD analītikas žurnālists Joahims Vāgners, «kavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums» («Justice delayed is justice denied»). Viņš atsaucas uz Lielbritānijas politiķa Viljama Gladstona teicienu. J. Vāgners izpētījis visu 2015. gada tiesvedību ilgumu Vācijā un konstatējis, ka to kopējais garums līdz galīgajam spriedumam 34% svārstījies no diviem līdz trim gadiem. Pārējos gadījumos tas ildzis līdz 15 mēnešiem. Pēc viņa konstatētā, visgarākās (līdz trim gadiem) 2015. gadā bijušas tiesvedības civillietās, ģimenes konfliktos.

Pētot Šveices pieredzi, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja justīcijas problēmu analītiķa Leo Millera publikācija, kurā viņš apkopojis garākās un Šveicē skandalozākās tiesvedības. Pieminēta baņķiera Ernsta Imfelda krimināllieta par bankas klientu apkrāpšanu. 2001. gadā uzsāktais kriminālprocess noslēdzies 2011. gadā, un, pēc autora teiktā, tas ildzis 10 gadus, 3 mēnešus un divdesmit dienas.

Ilgo krimināllietu pulkā ierindota arī apdrošināšanas tirgus māklera Dītera Bēringa krimināllieta par klientu apkrāpšanu. Tās izmeklēšana aizsākās 2004. gadā, bet galīgais tiesas spiedums stājās spējā tikai 2016. gadā. Kriminālprocess ilga 12 gadus.

Austrijas Tieslietu ministrijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Austrijā 2016. gadā tikai 2,3% krimināllietu pirmajā instancē skatītas ilgāk par trim gadiem. Pārējās pirmajā instancē izskatītas vidēji 0,6 mēnešos.

ECT soda valsti

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākkārt sodījusi Latviju par iztiesāšanas termiņu saprātīguma neievērošanu. Piemēram, 2017. gada 8. jūnijā lietā «Silkāne un Gordjušina pret Latviju» ECT piesprieda iesniedzējām kompensāciju par morālo kaitējumu 3000 eiro apmērā. Kopējais tiesvedības ilgums līdz galīgam spriedumam šajā lietā bija 8 gadi, 11 mēneši un 11 dienas. Lietā «Ašmanis, Ašmane un Ašmane pret Latviju» ECT piesprieda iesniedzējiem kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā. Kopējais tiesvedības ilgums šajā lietā bija 12 gadi, 10 mēneši un 16 dienas. Lietā «Šutova pret Latviju» ECT piesprieda iesniedzējai kompensāciju par morālo kaitējumu 3000 eiro apmērā. Kopējais tiesvedības ilgums – 9 gadi, 4 mēneši un 3 dienas. Lietā «Rubīne pret Latviju» ECT piesprieda iesniedzējai kompensāciju par morālo kaitējumu 1500 eiro apmērā. Kopējais tiesvedības ilgums – 7 gadi, 1 mēnesis un 1 diena. Lietā «Klēģere pret Latviju» ECT piesprieda iesniedzējai kompensāciju par morālo kaitējumu 1000 eiro apmērā. Kopējais tiesvedības ilgums – 5 gadi, 11 mēneši un 21 diena. Lietā «Romanovs pret Latviju» ECT piesprieda iesniedzējam kompensāciju par morālo kaitējumu 1000 EUR apmērā. Kopējais tiesvedības ilgums – 6 gadi, 1 mēnesis un 10 dienas.

Būtiski atzīmēt, ka ECT par krimināllietas termiņa sākumu uzskata nevis pirmo tiesas sēdes dienu, bet gan brīdi, kad tiek ierobežotas kriminālprocesā iesaistītās personas tiesības. To jau pirms vairākiem gadiem, analizējot situāciju tieši t.s. Lemberga prāvā, uzsvēra arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone: «Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, krimināllietās lietas izskatīšanas termiņš tiek rēķināts nevis no brīža, kad lieta nonāk tiesā, bet jau no izmeklēšanas stadijas pirmstiesas kriminālprocesā. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām, laika skaitīšana iesākas ar brīdi, kad kompetentas iestādes ir paziņojušas kādai personai par to, ka tā tiek turēta aizdomās par kriminālnozieguma izdarīšanu.»

Jāatgādina, ka krimināllietu, kuru masu mediji tagad iesaukuši par Lemberga lietu, Ģenerālprokuratūra sāka izmeklēt 1999. gada 24. maijā pēc tolaik vēl pavisam jaunā politiķa Aināra Šlesera iesnieguma. Tātad – pirms 20 gadiem.

Bet publiski visskaļākie notikumi risinājās 2006. gada 20. jūlijā (tātad pirms 12,5 gadiem), kad A. Lembergam tika uzrādīta apsūdzība t.s. Aivara parka lietā, kas ir pašlaik tiesā izskatāmās lietas sastāvdaļa.

Ar šo datumu saistīti vairāki svarīgi, medijos plaši iztirzāti notikumi. Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, ZZS tieši šajā datumā A. Lembergu pirmoreiz nominēja par šā politiskā spēka premjera kandidātu. Plaši tika aprakstīts fakts, ka dienu iepriekš krimināllietas procesa virzītājs prokurors Andis Mežsargs bija pasēdējis kafejnīcā ar t.s. Lemberga oponentiem un pēc tam tā steidzies sarakstīt apsūdzību, ka pieļāvis tajā pat komiskas kļūdas (apsūdzējis Aivaru parku). Prokurors sākotnēji piemēroja A. Lembergam drošības naudu 1 miljona latu apmērā (jaunākas paaudzes žurnālisti tagad izkalkulējuši, ka lielākā pieprasītā drošības nauda Latvijā esot bijusi tikai pusmiljons eiro), no kā gan viņš vēlāk atteicās.

Kutelīga tēma

Līdz šim Latvijas redzamākie juridiskās domas paudēji visādi centušies izvairīties no mēģinājumiem gūt viņu viedokli par to, ko nozīmē krimināllietas izskatīšana saprātīgos termiņos t.s. Lemberga krimināllietas kontekstā. Piemēram, pat nepieminot t.s. Lemberga krimināllietu, Neatkarīgā lūdza paust viedokli Augstākās tiesas tiesnesi Andri Guļānu, kurš t.s. Lemberga lietas uzsākšanas brīdī ieņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu. Neatkarīgā viņam vaicāja, kādas viņa praksē ir bijušas garākās krimināllietas izskatīšanas tiesā – cik mēnešus vai gadus un apsūdzībās par kādiem noziegumiem? Neatkarīgā arī vaicāja, vai divpadsmit gadu ilga krimināllietas izskatīšana pirmajā instancē bez vērā ņemamiem pārtraukumiem ar izskatīšanas intensitāti trīs reizes nedēļā ir termiņu ziņā saprātīga? Neatkarīgā arī vaicāja, vai viņa praksē bieži ir skatītas krimināllietas ar intensitāti divas, trīs vai četras dienas nedēļā?

No Augstākās tiesas preses dienesta Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: «Augstākajā tiesā lietas tiek izskatītas kasācijas kārtībā, proti, tiek skatīts, vai apelācijas instances tiesa pareizi ir piemērojusi likuma normas. Tātad netiek skatīta lieta pēc būtības, vērtējot pierādījumus, uzklausot lieciniekus, ekspertus utt., līdz ar to lietu izskatīšana nenotiek vairākas dienas. Turklāt Augstākajā tiesā lietas pārsvarā tiek izskatītas rakstveida procesā, un tikai gadījumos, ja lietai ir īpaša nozīme judikatūras veidošanā vai tiesas ieskatā ir nepieciešams lietu izskatīt mutvārdu procesā, tad lietu skata tiesas sēdē mutvārdu procesā. Pirmajā un otrajā instancē lietas tiek izskatītas pēc būtības, vadoties no procesuālajos likumos noteiktās kārtības.»