• Tweet

Politiķa Aivara Lemberga aizstāvība nesen iesniegusi Rīgas apgabaltiesā lūgumu izlemt jautājumu par krimināllietas nosūtīšanu atkārtotai iztiesāšanai uz pirmo instanci vēl šogad, jo pirmās instances tiesa ir pieļāvusi būtiskus likuma pārkāpumus, kuru dēļ spriedums atceļams un lieta nosūtāma atkārtotai izskatīšanai uz pirmo instanci.

“Sprieduma motīvu daļā nav izvērtētas un analizētas viņa paša sniegtās izvērstās liecības, kā tas būtu tiesai jādara atbilstoši Kriminālprocesa likumam un judikatūrai. Spriedumā vispār nav analizēta Aivara Lemberga liecībās ietvertā versija; tiesa nav izvērtējusi apsūdzības liecinieku liecību radītās pretrunas, ir ignorējusi apstākli, ka Aivara Lemberga liecības apstiprinās ar citiem pierādījumiem lietā, spriedumā vispār neminot iemeslus, kāpēc pie šādiem apstākļiem tomēr lielāka ticamība ir citu personu liecībām. Spriedumā nav novērstas starp pierādījumiem esošās pretrunas,” jau iepriekš norādījusi Lemberga aizstāvība.

Tāpat norādīts, ka pirmās instances tiesa vairākus būtiskus jautājumus ir izlēmusi nelikumīgā sastāvā.

Pirmās instances tiesas spriedumā nav tiesas konstatētā noziedzīgā nodarījuma apraksta, bet gan ir vārds vārdā pārrakstīta apsūdzība: “Tiesas sprieduma motīvu daļā, ciktāl tā attiecas uz notiesāšanu, tikpat kā nav analizēti aizstāvības argumenti, aizstāvības notikumu versijas, cēloņu un seku sakarība. Nav izvērtēti aizstāvības debašu runā norādītie argumenti, bet daudzviet ir pārrakstīts valsts apsūdzības viedoklis.”

Lemberga aizstāvība ar dziļu nožēlu konstatējusi, ka minētos pārkāpumus nav iespējams novērst apelācijas instancē, nepārkāpjot tiesības uz aizstāvību, kā dēļ lieta ir jānosūta atkārtotai izskatīšanai uz pirmo instanci, kur tā vienreiz jau ir skatīta vairāk nekā 12 gadus.

Pats Lembergs ne reizi vien paudis, ka tiesas spriedums ir vārds vārdā, komats komatā ar visām pareizrakstības un stila kļūdām pārrakstīta apsūdzība, kura simtsprocentīgi motivēta ar apsūdzības – prokurora debašu runas citēšanu: “Aizstāvības argumenti tikpat kā nav ne pieminēti, ne analizēti. Tā par kukuļu izspiešanu no Ainara Gulbja 1994.-1995. gadā es vēl 1999. gadā ģenerālprokuroram lūdzu pārbaudīt versiju, ka akcijas, daļas iegūtas nevis no Aināra Gulbja, bet gan nopirktas no kompānijām, nomaksājot parādus Ventspils pilsētas domei. Šo patieso notikumu versiju prokuratūra neizmeklēja, pret tās izmeklēšanu tiesā iebilda prokurori. Tiesa par šo versiju noņēma pat vēl neuzstādītus jautājumus lieciniekiem un liedza man sniegt liecības šajā sakarā, saucot to par lietas novilcināšanu! Spriedums apsūdzības daļā pēc Krimināllikuma 219. panta par ārzemju kompāniju nedeklarēšanu ir klajā pretrunā ar Augstākās tiesas Senāta 2021. gada nolēmumu analogā apsūdzībā “Latvenergo” lietā. Savukārt tiesa manā spriedumā apgalvo, ka noziedzīgā ceļā iegūtā manta tika sākta “atmazgāt” 1995. gada 10. februārī, lai arī speciālais likums un kriminālatbildība par šādu nodarījumu ir spēkā tikai no 1998. gada. Tātad pret Lembergu likumam ir atpakaļejošs spēks. Tas, protams, ir nelikumīgi. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā BNN ir pārkāpis Aivara Lemberga tiesības uz nevainīguma prezumpciju, vēl pirms pilnā sprieduma sastādīšanas un tā stāšanās spēkā nepārprotami norādot, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminētajos noziegumos. Viņš paziņoja: “…pašlaik Rīgas apgabaltiesā ir… ļoti pamatoti, manā ieskatā, ir piemērojusi pašu bargāko drošības līdzekli apcietinājumu.” Ministrs atkārtoti uzsvēris, ka tas ir “ļoti izsvērts un pamatots lēmums” – ielikt Lembergu tagad cietumā. Tieslietu ministrs vēl pirms pilnā sprieduma jau ziņojis, ka tas ir pamatos. Kā viņš to zina, ja spriedums vēl nav pieejams? Tiesa to vēl raksta. Tātad kurš tad patiesībā rakstīja “pareizo” spriedumu? Tas, kurš, nebūdams tiesas sastāvā, jau zināja, ka būs “ļoti izsvērts” spriedums. Tātad tiesa ir bijusi tikai izkārtne? Tā pilda tieslietu ministra uzdevumu – Lembergu cietumā.”

Foto: F64