• Tweet

Būtu daudz jēdzīgāk pacelt minimālo algu līdz 500 eiro, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

LBAS 12. novembrī – pirms valsts budžeta projekta izskatīšanas 2. lasījumā – ir aicinājusi sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi, kurā aicinās piedalīties arī visus Saeimas frakciju vadītājus un neatkarīgo deputātu pārstāvjus.

Pēc viņa sacītā, valdība vienreiz izdomāja, ka trīs gadus no vietas minimālo algu nemainīs un nodokļus neaiztiks, bet Lietuvā un Igaunijā trīs gadus no vietas tiek paaugstināta minimālā alga.

LBAS jau paziņojusi, ka nākamgad nevis līdz 300 eiro ir jāpalielina neapliekamais minimums, bet gan līdz 500 eiro jāpaaugstina minimālā alga. LBAS atkārtoti aicinājusi deputātus izskatīt iespēju paaugstināt minimālo algu saistībā ar ievērojamo minimālās darba samaksas pieaugumu Igaunijā un Lietuvā.

Baldzēns norāda, ka valdības pašreiz iecerētā neapliekamā minimuma celšana par 50 eiro ”netrāpa ļoti būtiskai sabiedrības daļai – tiem, kuriem ir arī bērni”.

”Šobrīd neapliekamais minimums, ja ir bērns, ir 230 pluss 250, tas jau ir 480 eiro apmērā, bet minimālā alga ir 430. Palielināt vēl neapliekamo minimumu, nepaceļot minimālo algu, nozīmē neko neiedot viņiem. Tātad mēs praktiski nerisinām nekādus demogrāfijas jautājumus, bet vienkārši skaidri pasludinām skaistu mērķi, bet neīstenojam to uz lielu sabiedrības daļu,” skaidro Baldzēns.

“Šobrīd Latvijai tā ir 430 bruto izteiksmē, Igaunijā – 578 nākamajā gadā un 607 – Lietuvā. Tas nozīmē, ja mēs vēl paņemam pirktspējas atšķirības, kad Igaunijā ir 509 uz rokas, pēc pirktspējas vienādas ar Latviju, Lietuvā – 505 un mums ir 366. Tātad milzīga atšķirība. Tāpēc es domāju, ka mums ir jādomā, lai būtu konkurētspējīgi uzņēmumi ar konkurētspējīgu algu, lai nebūtu tādas situācijas, kad cilvēki domā vairāk par konkurētspējīgu ēnu ekonomiku un konvertalgu,” norādīja LBAS priekšsēdētājs.

Pēc viņa sacītā, iepriekšējos budžetos sociālie partneri varēja pārliecināt valdību un izmainīt iepriekš pieņemtos lēmumus. “Bet šoreiz – tā nav,” uzsvēra LBAS vadītājs. Viņš skaidroja, ka sociālo partneru sadarbībai ar koalīciju traucē tas, ka koalīcija neseko sociālā dialoga principiem.