14/07/2016, Kategorija: Sabiedrība, Veselība

Latvijas Banka (LB) rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē.

“Veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas. Hronisks līdzekļu trūkums nozarē ir tikai viena no problēmām. Otrs, ne mazāk būtisks jautājumu loks saistīts ar jau piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un caurskatāmību. Par nesakārtotību veselības aprūpē, piemēram, rindām, kvotām, neoficiālajiem maksājumiem, dzirdam gandrīz katru dienu un ļoti daudzi to pieredzējuši paši personīgi,” uzsver Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Neapmierinošais veselības aprūpes sniegums būtiski kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību, pasliktinot Latvijas cilvēkkapitāla rādītājus. Sagaidāmais mūža ilgums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā (ES), proti, 79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem, bet ES vidējais rādītājs ir 84 gadi sievietēm un 78 gadi vīriešiem. Līdzīga ir situācija, raugoties uz gaidāmo veselīgā mūža ilgumu, kas raksturo iedzīvotāju dzīves posmu, kad tie var produktīvi iesaistīties darba tirgū un sniegt būtisku pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai. Arī šis rādītājs Latvijā stabili ir sliktākais ES, būtiski mazinot tautsaimniecības veiktspēju.

Tādēļ Latvijas Banka rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei (ap 300 miljoniem eiro), bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.

Detalizēti un ar aprēķiniem pamatoti Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai apkopoti “Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā”, kura publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē bank.lv.

Koncepcijā arī atbildēts uz vairākiem sabiedrības bažas raisošiem jautājumiem un atspēkoti vairāki mīti un nepatiesības par Latvijas Bankas ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeli.

Piemēram, sabiedrībā izskanējis, ka Latvijas Banka piedāvā ieviest pilnībā privātu obligātās veselības apdrošināšanas modeli. Tas neatbilst patiesībai – tiek norādīts, ka priekšlikums paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam (Nacionālajam veselības dienestam). Tas nozīmē, ka vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Apgalvots, ka privātie apdrošinātāji domātu tikai par peļņas gūšanu un nebūtu ieinteresēti maznodrošināto iedzīvotāju piesaistīšanā. Lai šādu iespēju novērstu, Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures u.tml. faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.

Viena no bažām ir, ka sistēmas uzraudzība prasīs papildu līdzekļus. Mūsuprāt, ieguvums no veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un caurredzamības stiprināšanas būs nozīmīgs un būtiski pārsniegs papildu izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības nodrošināšanu. Kardināla reforma ļautu arī uzlabot veselības nozares uzraugošo organizāciju darbu.

Izskanējušas bažas par to, vai polises būtu pieejamas pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem. Modelis paredz, ka par šo sabiedrības grupu polišu iegādi rūpētos valsts un to izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ir apgalvots, ka šī modeļa īstenošanas gadījumā augs nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām. Patiesībā tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai 5% no turīgākajiem iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā nevēršas pie veselības aprūpes speciālista dārdzības vai garo rindu dēļ. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem no ārstēšanās izvairās gandrīz 30%. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu šo nevienlīdzību mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas.

Latvijas Bankas ekspertu kopdarbā sniegts veselības aprūpes sistēmas raksturojums, tajā skaitā pārskats par nozares finansējumu un sistēmas efektivitāti, kā arī aprakstīts piedāvātais risinājums – regulētas konkurences ieviešana veselības aprūpē, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu.

Foto:frolicsomepl/https://pixabay.com/en/users/frolicsomepl-54573//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

389 skatījumi




Video

Masalu izplatīšanās turpinās: SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu

08/04/2026

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā turpinās masalu izplatīšanās – līdz 2026. gada 7. aprīlim reģistrēti 42 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti...

Lasīt tālāk
Video

Uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h

30/03/2026

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...

Lasīt tālāk
Video

SPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta

30/03/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...

Lasīt tālāk
Video

Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā

28/03/2026

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...

Lasīt tālāk
Video

No nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP

28/03/2026

Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes

25/03/2026

Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons

25/03/2026

Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...

Lasīt tālāk
Video

96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā

20/03/2026

96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus

20/03/2026

Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes

19/03/2026

Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju...

Lasīt tālāk