• Tweet

Pēc aizdomīgo darījumu atklāšanas “Latvijas valsts meži” izsludinājuši konkursu par uzņēmuma augstākās valdes un padomes locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Izvēlētajam uzņēmumam ir jāapņemas izmaksāt augstākajai vadībai pusmiljons eiro advokātu nolīgšanai, kā arī vēl 300 tūkstoši eiro reputācijas atjaunošana.

TV3 raidījums “Nekā personīga” jau stāstīja, kā “Latvijas valsts mežu” papīrmalkas eksports notiek ar politikā ietekmīgā kokrūpnieka Ulda Mierkalna uzņēmumu starpniecību. Neraugoties uz mūsu atrastajiem un dokumentētajiem pierādījumiem un informāciju, kas iegūta no vairākiem avotiem, “Latvijas valsts mežu” valde pārkāpumus turpina noliegt, un kapitāldaļu turētājs Zemkopības ministrija izliekas tos nemanām. Arī valsts uzņēmuma padome, kam būtu jāuzrauga valdes darbs, papīrmalkas darījumus pēc būtības nav analizējusi, taču tā ir pasūtījusi neatkarīgu auditu. Labāk ar iespējamā pārkāpuma saskatīšanu veicies likumsargiem. “Latvijas valsts mežu” darījumus pārbauda gan Valsts policija, gan KNAB.

Šī gada maijā “Nekā personīga” vēstīja par “Latvijas valsts mežu” rīcību papīrmalkas tirgū. Jau trīs gadus “Latvijas valsts mežos” ražotās papīrmalkas eksports uz Skandināviju notiek ar viena uzņēmuma starpniecību, apejot konkurenci.

Dēļi no papīrmalkas nesanāk, tādēļ to pārstrādā. Latvijā to dara granulu un kokskaidu plātņu ražotāji, bet lielākie pircēji ir Skandināvu celulozes rūpnīcas. Arī cenu nosaka pāri jūrai esošais tirgus. Periodiski tā ir lielāka – gandrīz kā zāģbaļķim, reizēm nokrīt parastas malkas cenā. Skandināvu tirgus ir neprognozējams, tāpēc pie augstas papīrmalkas cenas, mūsu uzņēmumi to nopirkt nevar.

Lai to nepieļautu, “Latvijas valsts meži” izdomāja jaunu produktu “tehnoloģisko koksni”. Tajā ir gan papīrmalka, gan mežistrādes nevērtīgie atlikumi. Sausie koki, zari, malka. Tas skandināvu celulozes rūpnīcām neder. Jauno produktu atļāva pirkt tikai tiem, kam ir ražotnes pārstrādei. Izņēmums bija kokrūpniekam Uldim Mierkalnam piederošā “Pata” un “Pata Board”. Savas pārstrādes rūpnīcas viņam nav, taču pie tehnoloģiskās koksnes viņa firmas tiek.

Realitātē mežā nekas nemainījās, koksni šķiro tāpat kā agrāk. Papīrmalku krauj atsevišķi un sašķiro pa sugām. Sausie koki kopā ar pavisam tievo koksni nonāk malkas kaudzē. To apliecina “Latvijas valsts mežu” nolīgtie mežizstrādātāji, viņiem izsniegtie darba uzdevumi, to maijā vairākās cirsmās nofilmēja arī “Nekā personīga”. Tālāk koksni klientiem piegādā “Latvijas valsts mežu” pārvadātāji. Pavadzīmes liecina, ka arī pārvadāšanas laikā dažādas kvalitātes koksni kopā nejauc. “Latvijas valsts meži” joprojām ražo papīrmalku, tikai nosauc to par tehnoloģisko koksni. “Patai” pārdoto tehnoloģisko koksni “Latvijas valsts meži” ved pa taisno uz ostām. Tur stividori to pieņem un skandināvu celulozes fabriku pārstāvji nopērk kā papīrmalku.

Dokumenti liecina, ka sākumā “Latvijas valsts meži” shēmu centās slēpt. Pavadzīmēs nebija “Patas” vārda. Valsts uzņēmums to piegādāja ostās un tur kravām mainījās īpašnieks. Tālāk kuģos tā pati koksne jau nonāca ar nosaukumu “papīrmalka”.

Par šiem darījumiem Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi. Korupcijas novēršanas un apkarošana birojā apliecina, ka arī tur šim stāstam pievērsta uzmanība.

“Latvijas valsts mežu” valde ministrijai sagatavoja skaidrojumu, ka koksnes pārdošanā nekādu pārkāpumu nav. Atbildīgajam ministrijas ierēdnim, kam jāpārstāv visas sabiedrības intereses, ar to pietika.

Mūsu rīcībā ir “Latvijas valsts mežu” skaidrojums, kas ir virspusējs “Nekā personīga” sižetos minēto faktu noliegums. “Latvijas valsts mežu” aizstāvības būtība: tehnoloģiskā koksne nav papīrmalka un nopirkt to var jebkurš. Padome tehnoloģiskās koksnes un papīrmalkas shēmu pēc būtības nav pārbaudījusi. Ziņojuma pielikumā esošus skaitļus un konkrētus faktus “Latvijas valsts meži” noslepenojuši.

NP: Secinājums ir, ka visiem tirgus dalībniekiem bijušas vienlīdzīgas iespējas?

AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons: Attiecībā uz sīkkoksnes iepirkumu, protams, jā. Cena un izdevīgums, kas tiek vērtēti. Un atrašanās vai nu ar esošām ražošanas jaudām Latvijā, jeb atrašanās investīciju procesā, kas ir pierādāms un kas ir, protams, mūsu izpratnē konfidenciāla informācija, kas ir iesniegta akciju turētājiem.

NP: Divi uzņēmumi, tātad, kam nav ražotnes, “Pata” un “Pata Board”, tomēr jūs redzat, ka tur nekādi pārkāpumi nav notikuši.

AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons: Tā ir bijusi iepirkumu procesa sastāvdaļa: prasība būt ražotnei vai būt pierādāmam investīciju procesam. Jā, divdaļīgs nosacījums. Nevis viendaļīgs, nevis pirmā daļa, bet divdaļīgs. Šādi uzņēmumi ir, ja pareizi atceros, trīs piedalījušies iepirkuma procesā, tātad tas nav vienīgais, uzņēmums ir pierādījis savu atrašanos vai šo investīciju procesu, kas tas ir, kā es minēju, nosūtīts kā konfidenciāla informācija akciju turētājiam

NP: Šī ražotne no 2016. gada ir zināms, ka tāda netiks uzbūvēta, kopš 2018. gada pilnīgi oficiāli zināms, un tik un tā “Latvijas valsts meži” ir slēguši līgumu.

Nezinu, kāpēc netiks uzbūvēta. Man tāda nav informācija, ka netiks uzbūvēta. Investīciju process, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, joprojām ir uzturēts, joprojām spēkā. Tas, ka investors ir gatavs jebkurā brīdī uzsākt rūpnīcas būvniecību, par ko mēs visi ļoti priecātos. Ceru, ka arī pārējā Latvijas sabiedrība, ka Latvijā tiktu uzbūvēta jauna rūpnīca.

NP: Tas tik tiešām būtu lieliski, bet tur šobrīd vēl ir kara laika bumbas, mežs, nav nekāda infrastruktūra, un tas ir vismaz piecu gadu laika periods [līdz rūpnīcas uzbūvēšanai]. Bet kopš 2017. gada var slēgt līgumus par tehnoloģisko koksni, kas nevienam citam nav pieejami.

Saskaņā ar mūsu informāciju uzņēmums, neraugoties uz to, ka nav ražotne, izpilda precīzi savas līgumsaistības un samaksā “Latvijas Valsts mežiem” noteikto cenu par sortimentu.

Šonedēļ “Latvijas valsts meži” “Nekā personīga” beidzot sniedza informāciju par noslēgto tehnoloģiskās koksnes līgumu skaitu ar “Pata” un “Pata Board”. Līgumi un papildvienošanās slēgtas gan 2017., gan 2018., gan 2019. gadā – tātad arī pēc tam, kad oficiāli tika atlikts Valmierā plānotais ražotnes projekts. Pamatojoties ar šo projektu “Pata” tika pie līgumiem ar valsts mežiem, kas citiem starpniekiem nav pieejami.

LVM tehnoloģiskās koksnes līgumi un vienošanās ar “Pata” un “Pata Board”

2017. 6

2018. 8

2019. 18

“Nekā personīga” zināms, ka 2018. gadā, kad papīrmalkas cena ostās bija rekordaugsta, “Pata Board” iepirka vismaz piekto daļu no visas “Latvijas valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes. Tobrīd to no valsts mežiem pirka par gandrīz divas reizes zemāku cenu nekā par papīrmalku maksāja ostās. Pie cik lielas daļas vēl tika “Pata”, “Latvijas valsts meži” atsakās izpaust.

Pēc padomes locekļa Arņa Muižnieka ierosinājuma padome nolēma pasūtīt neatkarīgu auditu. To veiks advokātu birojs “Sorainen”.

AS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Muižnieks skaidro, ka “padome nav tā, kas nodarbojas ar konkrētu līgumu slēgšanu. Mēs runājam par stratēģiskiem jautājumiem, līdz ar to droši vien precīzi tagad – vai kādam kolēģim galvā, cik līgumi ir noslēgti droši vien, ka nebūs, bet, atgriežoties pie dienas tēmas par neatkarīgo auditu, noteikti gan līgumi ar minētajiem uzņēmumiem, gan vispār lielākie pēc apgrozījuma līgumi tiks auditēti, tas ir viennozīmīgi.”

Šonedēļ “Latvijas valsts mežu” padome sasauca preses konferenci. Padome ieradās gandrīz pilnā sastāvā. Mārtiņš Gaigals pirms diviem gadiem no Ulda Mierkalna uzņēmuma “Pata Strenči” saņēma 70 tūkstošus eiro par īpašuma pārdošanu. Viņš strādā arī kompānijas “VMF Latvia” padomē, kur saņem algu. Šī firma slēdz darījumus ar “Latvijas valsts mežiem”, no kuriem pēdējais noticis šogad par vairāk nekā trīs miljoniem eiro. Arnis Muižnieks vada Meža īpašnieku biedrību, kur “Latvijas valsts meži” ir lielākais biedrs. Jurģis Jansons vada mežzinātnes institūtu “Silava”, kam “Latvijas valsts meži” ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma avotiem. Elmārs Švēde 12 gadu laikā Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 95 tūkstošus eiro.

AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs: “Paldies liels! Pagaidām beidzam tāpēc, ka Jurģim ir jāskrien un jāsāk steigties. Un tas, ka nav pieejama – to jau mēs arī jums, Gleizdes kundze, esam minējuši vairākkārt. Tās ir pilnīgas muļķības. “Latvijas valsts mežiem” šobrīd ir ļoti grūti pārdot tehnoloģisko koksni. Mēs patiešām esam laimīgi kā uzņēmums, ka ir daudz lielu pircēju, kas šajā laikā, kad ļoti iespējams, un arī daudzās Eiropas valstīs tā notiek, ka viņa pūst ceļmalā, mums ir, kas viņu pērk. Tas ir blakusprodukts, un, manuprāt, jums to arī mūsu kolēģis eksperts skaidroja 35 minūtes iepriekšējā intervijā.”

NP: Bet jūsu kolēģis, eksperts meloja par to, ka netiek šķirota papīrmalka.

Nē, nemeloja, un es gribu uzsvērt vēlreiz, ja jums ir kādi pierādījumi, ka tiek šķirota papīrmalka, lūdzu, es jau to arī lūdzu brīfinga laikā, lūdzu, nesat viņus uz uzņēmumu vai padomei vai auditoriem.

NP: Mēs to esam rādījuši divos raidījumos, pavadzīmes…

Koksnes šķirošana ir atļauta pa sugām, un tas ir ierakstīts visās atbildēs.

NP: Un pēc kvalitātes.

Nē, šķirošana nevar notikt un kolēģis nav melojis, bet tad esat man kādu pierādījumu, kur to var redzēt. Tos tūkstošus pavadzīmes ļoti labprāt arī redzētu, vai sniedzat viņus policijai, tas ir jāizvērtē.

Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” dibināja 1999. gadā ar premjera Andra Šķēles un zemkopības ministra Aigara Kalvīša parakstītu rīkojumu. Jaunā uzņēmuma vienīgais uzdevums – valsts meža īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Šie īpašumi aptver ceturto daļu Latvijas teritorijas. Par jaunā uzņēmuma vadītāju iecēla Robertu Strīpnieku, kas bija galvenais “Latvijas valsts mežu” idejas bīdītājs. Par viņa vietnieku kļuva valsts virsmežzinis Arnis Melnis. Valdē bija arī Gints Bumbieris. Visi trīs valdē strādā joprojām. Valdē uzņēmuma pirmsākumos bija arī tagadējais padomes loceklis Gaigals.

20 gadu laikā lieli skandāli “Latvijas valsts mežiem” gājuši secen. Uzņēmums iegulda miljonus tēla spodrināšanai, kultūras, sporta un dabas organizāciju atbalstam. Visi Latvijas kokrūpnieki ir atkarīgi no labām attiecībām ar “Latvijas valsts mežiem”.

“Nekā personīga” atspoguļotā papīrmalkas shēma apspriesta arī nozares dalībnieku starpā. Latvijas kokrūpnieku federācijas biedru sarakstē federācijas padomes loceklis un uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieks Andris Ramoliņš raksta:

Diemžēl esmu spiests atzīt, ka “Nekā personīga” raidījumā minētie fakti par papīrmalku (sākot ar ražošanu mežā un beidzot ar piegādēm uz ostu) atbilst patiesībai. Mēs to visu redzam jau gadiem. Mēs, protams, nezinām pārdošanas nosacījumus un cenas, bet neesam muļķi. Nozarē jau gadiem briest neapmierinātība ar nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem uzņēmējiem.

“Pata” īpašnieks Uldis Mierkalns: “”Pata” aizstāvēs savu reputāciju tiesās un vērsīsies pret visiem, ieskaitot Ramoliņa kungu, par katru nepatiesu vārdu un uzņēmuma reputācijai nodarīto kaitējumu. Aicinām kolēģus apdomāt savu darbību sekas gan attiecībā uz viņu saimniecisko darbību, gan visas nozares nākotni.”

Sarakste rezultējās Kokrūpnieku federācijas padomes sēdē. Uz to ieradās arī “Latvijas Valsts mežu” valdes loceklis Arnis Melnis, kurš centās novērst uzņēmēju bažas par labvēlību pret vienu firmu. Slavēja “Patu” kā labu partneri.

Mierkalnu un Meļņa ģimeni saista bizness. Meļņa meita Madara Melne ir 20% īpašniece IT firmā “CatchSmart”. Pārējais pieder Uldim Mierkalnam. Melne ir arī firmas “Baltic Transport Lines” valdē, kā arī bijusi Lielbritānijā reģistrētās “Fridberg Nordic Timber LTD” direktore. Abi uzņēmumi pieder Mierkalnam.

Kokrūpniecība nav vienīgās jomas, kurās Mierkalnam ir ietekme. Viņam ir firmas gan IT nozarē, gan enerģijas ražošanā. Aizvadītājā nedēļā viņš vairākkārt apmeklēja Finanšu ministriju. Finanšu ministrs Jānis Reirs nenoliedz, ka labi pazīst uzņēmēju, taču pēdējā laikā ar viņu neesot ticies. Pagājušā gada decembrī Finanšu ministrija valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” padomē iecēla Mierkalna biznesa partneri Madaru Melni. Viena no galvenajām prasībām pretendentiem uz šo amatu bija pieredze vidēja vai liela uzņēmuma vadībā. Melnes vadītās firmas pēc publiski pieejamajiem datiem šim kritērijam neatbilst.

“Pamatojoties uz kandidātu iesniegto apliecinājuma formu par atbilstību izvirzītajām prasībām un kandidātu novērtēšanas procesu, informējam, ka visi AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļi, tostarp Madara Melne, ir atbilstoši izvirzītajām prasībām. Izvērtējot visus kandidātes uzņēmumus (pēdējo 10 gadu laikā) un profesionālo darbību tajos, darbinieku skaits nav vienīgais faktors, kas nosaka uzņēmuma klasifikāciju, vienlaikus tiek ņemts vērā arī uzņēmuma apgrozījums un bilance. Ņemot vērā iepriekšminētos faktorus un AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa amata pretendentiem noteiktās prasības, kandidātes darba pieredze ir atbilstoša izvirzītajām prasībām,” norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Anna Mileika.

Šomēnes “Latvijas valsts meži” izsludinājuši konkursu par uzņēmuma augstākās valdes un padomes locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tātad apdrošinātājs segs visas augstāko amatpersonu izdevumus, ka tos saukt pie atbildības par interešu konfliktu, zaudējumu radīšanu vai ko citu. Atšķirībā no pagājušā gada līguma, šogad izvēlētajam uzņēmumam ir jāapņemas izmaksāt augstākajai vadībai pusmiljons eiro advokātu nolīgšanai, kā arī vēl 300 tūkstoši eiro reputācijas atjaunošanai.