• Tweet

Pirmdien, 22. jūlijā, Latvijas Radio valde ir iesniegusi kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 100 tūkstošu eiro apmērā, lai vēl šajā gadā (septembris – decembris) spētu risināt krīzi Ziņu dienestā un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu sabiedriskā medija satura veidotājiem.

Lielākā daļa papildu prasītā finansējuma – 61,77 tūkstoši eiro – tiks novirzīti Ziņu dienestam: korespondentu atalgojuma palielināšanai par 31,4% un pārējo Ziņu dienesta darbinieku kapacitātes stiprināšanai. Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti satura veidotājiem citos kanālos: informatīvi analītiskajām programmām Latvijas Radio 1 (7,34 tūkstoši eiro) un Latvijas Radio 4 – Doma laukums (5,83 tūkstoši eiro), Latvijas Radio 3 – Klasika (4,89 tūkstoši eiro), Latvijas Radio 5 – pieci.lv un Latvijas Radio 2 (2,6 tūkstoši eiro katram) un Latgales Multimediju studijai (1,69 tūkstoši eiro).

2,56 tūkstoši eiro tiks novirzīti Komjūtertehnoloģiju daļas darbiniekiem, kuru atalgojums ir 3 – 4 reizes zemāks, nekā vidējais atalgojums darba tirgū. Vēl 10 tūkstošus eiro plānots novirzīt citām atbalsta struktūrvienībām, tostarp skaņu operatoriem Raidījumu un ierakstu daļā, multimediālā satura veidotājiem Komunikācijas un multimediju daļā u.c.

Jau ziņots, ka nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ Latvijas Radio ir izveidojusies krīzes situācija. Trīs gadu laikā Radio ir pametuši 106 darbinieki (vairāk nekā 38%), tostarp 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu vien pametusi piektdaļa jeb 11 augsti kvalificēti žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem citos medijos. Zemā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā.

Finansējuma trūkuma dēļ ir kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte un ir apdraudēta sabiedriskā pasūtījuma 2019. gadam izpilde.

Radio ilgstoši ir strādājis nepietiekama finansējuma apstākļos. Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā tas ir 0,1%. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāns (Apstiprināts ar Ministru kabineta 08.11.2016. rīkojumu Nr. 666) paredzēja palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem 2018. gadā līdz 0,15% no iekšzemes kopprodukta, bet 2020. gadā – līdz 0,2%. Tomēr plānotais palielinājums nav īstenots.

Šobrīd valsts dotācija nenosedz satura ražošanu, apraidi un autortiesību maksājumus, bet likumdošanas izmaiņu dēļ, aizliedzot kredītiestāžu reklāmas, krīt arī pašu ieņēmumi no reklāmas: 2019. gada 1. pusgadā tie ir par 14,2% jeb 76 tūkstošiem eiro mazāki, nekā plānots.

Radio finansējums atlīdzībai sastāda 60% no kopējiem Radio izdevumiem. 2019. gadā atlīdzības budžets plānots 5,97 miljoni eiro apmērā, kas ir mazliet vairāk (+8,7%) par 2008. gadu. Faktiski, ņemot vērā inflācijas rādītājus, vienpadsmit gadu laikā Radio darbinieku reālā atlīdzība ir par piektdaļu mazāka, nekā pirmskrīzes periodā. Gada sākumā noslodzes auditā konstatēts, ka gandrīz visās struktūrvienībās darba apjoms pārsniedz normālo slodzi vidēji par 8%, bet atsevišķām darbinieku kategorijām, piemēram, Ziņu dienesta korespondentiem un producentiem, šis pārsniegums veido gandrīz ceturto daļu jeb 23% no slodzes.

Saskaņā ar kārtību, valsts kapitālsabiedrības pieprasījumu par papildu budžeta piešķīrumu ārkārtas situācijas novēršanai uz Ministru kabinetu virza uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.