Latvijas iedzīvotāji grib ieguldīt bērnos, izglītībā un nekustamajā īpašumā
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka līdzekļus vajadzētu ieguldīt ilgtermiņā, liecina Swedbank aptauja. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju par galveno mērķi, kurā ir vērts ieguldīt, uzskata savus bērnus (65%). Otrajā vietā ierindojas personīgā izglītība un attīstība (56%), bet trešajā – nekustamais īpašums (55%). Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka ieguldīt nav vērts, tāpēc nauda jātērē tūlīt.
Vīrieši gribētu ieguldīt biznesā, bet sievietes nekustamajā īpašumā
Gandrīz puse (47%) aptaujāto uzskata, ka ieguldījumu vērts ir savs privātais bizness. Investēt biznesa attīstībā par vērtu biežāk uzskata vīrieši nekā sievietes (56% pret 39%). Stiprais dzimums arī divas reizes augstāk vērtē ieguvumus no ieguldījumiem fondos, akcijās un bankas uzkrājumu produktos (23% pret 11%).
Tikmēr sievietes vairāk akcentē iespējamo atdevi no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (59% pret 50%) un savā attīstībā (59% pret 52%). Zīmīgi, ka 2008.gadā nekustamais īpašums kā ieguldījuma mērķis dominēja vīriešu vidū. Un tāpat kā sešus gadus atpakaļ, arī šobrīd abi dzimumi ir vienoti viedoklī par nepieciešamību ieguldīt savos bērnos (65%).
„Iedzīvotāju vēlme ieguldīt līdzekļus kā bērnos un savā attīstībā, tā arī nekusamajā īpašumā un biznesā saistīta ar sajūtu par iespējām savu ieguldījumu uzraudzīt un ietekmēt. Ieguldītāji ar mazāku pieredzi mēdz izvēlēties sev labāk zināmas ieguldīšanas iespējas, kā nekustamais īpašums vai sava uzņēmējdarbība, tomēr tā ne vienmēr būs piemērotākā, jo var prasīt ievērojamu kompetenci un resursus. Ieguldīt sev zināmajā var arī izvēloties finanšu instrumentus, kur kompetenti pārvaldnieki veic ieguldījumus uzņēmumos vai nekustamajā īpašumā ieguldītāja vietā, tādējādi pievienojot savu vērtību. Turklāt, piemēram, izmantojot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus, par veiktajiem ieguldījumiem iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 24% apmērā no daļas vai visas iemaksātās summas,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Uzkrājumos gribētu investēt pirmspensijas vecumā
Ieguldījumus sevis attīstībā (60%) un personīgajā biznesā (58%) biežāk akcentē jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Vecumam pieaugot to iedzīvotāju īpatsvars, kas šos ieguldījumus atzīst par vērtīgiem esam, sarūk. Savukārt respondenti vecumā pēc 45 gadiem, aizvien vairāk tuvojoties pensijas vecumam, pie ieguldījumu vērtiem pieskaita, piemēram, tādus banku uzkrājumu produktus kā depozīts, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju 3.līmenis (32% vecuma grupā 45-54 gadi un 26% vecuma grupā 55+ gadi).
Visretāk iedzīvotāji būtu gatavi investēt līdzekļus fondos un akcijās (17%), nedaudz atvērtāki patērētāji ir ieguldījumiem bankas uzkrājumu produktos (23%).
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk
