Latvijas bankas katru dienu ziņo VID par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem

Latvijas bankas katru dienu ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvis, bankas “Citadele” valdes loceklis Uldis Upenieks.
Kā zināms, pērn vasarā Saeima atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības.
Runājot par šī likuma īstenošanu dzīvē, Upenieks norādīja, ka tiklīdz bankas konstatē darījumus, kas ir aizdomīgi un var liecināt par naudas atmazgāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bankas ziņo VID vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Pēc viņa sacītā, šādi gadījum tiek konstatēti katru dienu.
“Visbiežākie tie darījumi, kas ir aizdomīgi, saistīti ar daudz skaidras naudas iemaksām kontos. Tā ir viena no pazīmēm par aplokšņu algas saņemšanu,” skaidroja LKA pārstāvis.
“Latvijas bankām ir gana daudz uzkrātas pieredzes par aizdomīgu darījumu pazīmēm un cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un arī LKA ir izstrādājusi augstus standartus,” uzsvēra Upenieks, norādot, ka arī ar jauno VID prasību, kas liks finanšu iestādēm ziņot par visiem tās klientiem, kuru konta apgrozījums gadā pārsniegs 15 000 eiro, nebūšot problēmas.
Kā zināms, Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir atbalstījusi ieceri kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzdot sniegt informāciju par fiziskām personām, ja to konta apgrozījums gadā būs pārsniedzis 15 000 eiro, lai šādi pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk