• Tweet

Saeima šodien ārkārtas sēdē vērtēs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā. Kā uzskata Latvijas Banka, Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju.

Intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norādīja, ka pašreizējā nodokļu reforma ir vilšanās, kas nerisinās Latvijas nodokļu sistēmas galvenās problēmas, tostarp konkurētspēju un ēnu ekonomiku. Ieguvumu nebūs arī darbaspēkam.

“Pirmajos gados ieguvumu no nodokļu reformas nebūs. Ja to īstenos, arī pēc pāris gadiem viss būs kā līdz šim,” uzskata Rutkaste, norādot, ka nodokļu reformas ietekme uz ekonomikas izaugsmi būs minimāla – pirmajos gados efekts būs negatīvs, bet reformas trešajā gadā tās pozitīvā ietekme uz ekonomiku būs vien 0,4% apmērā.

Viņš pauda, ka nodokļu reforma neuzlabos konkurētspēju, jo darbaspēka nodokļu samazinājums būs mazāks nekā sākotnēji iecerēts, kas nozīmē, ka turpmāk nodarbināt strādnieku būs dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tāpat nodokļu reforma nerisina ēnu ekonomikas problēmas un joprojām būs iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo algu pieaugumu, mazturīgākie tieši izjutīs arī inflācijas pieaugumu. Savukārt akcīzes nodokļa pieaugumu izjutīs tie, kas šo energoresursu patērē lielos apmēros.

“Esam pazaudējuši mērķi, ko ar nodokļu reformu gribējām sasniegt, turklāt šie mērķi nemitīgi mainījās. Tāpēc arī esošais nodokļu reformas piedāvājums nerisinās nodokļu sistēmas problēmas. Protams, ir jomas, kurās nodokļu reforma palīdzēs spert soli uz priekšu, tomēr darbs līdz galam nav padarīts” uzsvēra Rutkaste.

Savukārt runājot par veselības aprūpes finansēšanu, Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka sociālā nodokļa palielinājums veselības nozares problēmu risināšanai neko nedos. To viņš nosauca par valdības neveiksmīgāko lēmumu.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ietvaros nākamgad iecerēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro nākamgad, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro.

Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No 2018.gada 1.janvāra plānotas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā.  Paredzēts lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to plānots paaugstināt uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk plānots ierobežot līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50 procentu apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma.

Uzņēmējiem no nākamā gada paredzēts jauns ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tāpat jaunais režīms paredz atteikšanos no UIN avansa maksājuma pēc 2018.gada 1.jūlija, kā arī paredzēts divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, apliekot ar IIN 10 procentu apmērā.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15 procentu apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 tūkstošiem uz 40 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt maksimālo algu šajā režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem paredzēts palielināt no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām noteiktā termiņā atmaksāt nodokļu parādus, plānots, ka no nākamā gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienests varēs dzēst uzkrātās nokavējuma un soda naudas.

Lai kompensētu nodokļu reformas ietekmē neiegūtos valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus. Nākamgad dārgākas kļūs cigaretes, alkohols un degviela, kā arī spēļu automātiem un galdiem nodoklis pieaugs par 30 procentiem. Ar nodokli 20 procentu apmērā paredzēts turpmāk aplikt arī izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz trīs tūkstošus eiro, izņemot simtgades momentloteriju, kā arī preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Foto: WerbeFabrik/https://pixabay.com/en/users/WerbeFabrik-1161770/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/