13/11/2017, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs. Tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, piemiņas monētas ar Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Jauno piemiņas monētu nacionālo pušu grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastiskos veidojumus – Jānis Strupulis. L. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. J. Strupulis veidojis grafisko dizainu 2, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu. Šo eiro piemiņas monētu Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.

Latvijas Bankas izlaistajām piemiņas monētām nacionālajā pusē ir uzraksts “LATVIJA”, un monētas jostu, tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām, rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3. pantā. Līdz 2018. gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa “Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem” (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā) noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.

Jaunās piemiņas monētas nonāks apgrozībā tāpat kā cita skaidrā nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monētas būs pieejamas apmaiņai no otrdienas, 14. novembra. Katras monētas tirāža ir 0.5 milj. eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētu apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. Pa 7 000 katra veida monētu būs iespējams iegādāties arī Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).

Numismātikas produktus būs iespējams iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv numismātikas produktus varēs iegādāties arī juridiskās personas Latvijā. Monētas apmaiņai un rullīšos būs pieejamas tikai Latvijas Bankas kasēs.

Foto: Publicitātes

1,108 skatījumi




Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva

09/09/2026

Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem

07/09/2026

Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...

Lasīt tālāk
Video

KP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā

07/09/2026

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...

Lasīt tālāk
Video

Mēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%

04/09/2026

2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...

Lasīt tālāk
Video

Satiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro

04/09/2026

Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...

Lasīt tālāk
Video

FM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%

04/09/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Komisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus

02/09/2026

Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...

Lasīt tālāk
Video

Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski

28/08/2026

Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...

Lasīt tālāk
Video

Jaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?

28/08/2026

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...

Lasīt tālāk