Latvijai Eiropas rekords mazumtirdzniecībā
Latvijas iedzīvotāji martā uzstādījuši Eiropas rekordu ja ne gluži pēc nopirkto preču un pakalpojumu vērtības, tad pēc šīs vērtības pieauguma pēdējā gada laikā.
Eiropas Savienības statistikas iestāde Eurostat pasniedza Latvijai dāvanu valsts neatkarības atjaunošanas svētkos. Tieši 4. maijā Eurostat publicēja tabulu, kurā Latvija atrodas pirmajā vietā starp visām ES dalībvalstīm. Tabula parāda mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas procentos šā gada martā attiecībā pret pagājušā gada martu. Latvija izcīnījusi pirmo vietu ar +10%. Otrajā vietā Igaunija ar +9,3%, bet Lietuva var lepoties kaut vai par to, ka tā ar saviem +3,8% ir tālu pārspējusi Vācijas +0,3%. Vairākas valstis savus marta mazumtirdzniecības rādītājus vēl nav noteikušas. Visticamāk, šajās valstīs reģistrētais tirdzniecības apjoms samazinājies. Spilgtākais piemērs šādām bēdīgām situācijām ir Grieķija, kuras salīdzinājumam ar Latviju nākas izmantot februāra datus. Latvijas starptautiskie panākumi mudina atgriezties pie jautājuma, uz kā rēķina mēs tik labi dzīvojam. Šādus jautājumus Neatkarīgā aplūkoja jau 2. maija publikācijā Nauda plēš kabatu – jātērē.
Tobrīd vēl nebija zināms, ka nauda plēsusi mūsu kabatas vairāk nekā citiem eiropiešiem, salīdzinot vidēji statistiskos ES dalībvalstu iedzīvotājus.
Pieticīgāk skatoties, kabatas plēšana raksturo ne tikai naudas daudzumu, bet arī kabatas lielumu, ko mūsu gadījumā nākas saukt par mazumu. Citiem vārdiem sakot, statistiķi uzrāda patēriņa pieaugumu arī tad, ja cilvēki ir spiesti iztērēt vairāk naudas, lai nopirktu vienu un to pašu izdzīvošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu daudzumu par pieaugošām cenām. Skaitās gan, ka pieaugums dots salīdzināmās cenās, no preču un pakalpojumu sniedzēju faktiskajiem ieņēmumiem atrēķinot to pieaugumu daļu, ko viņiem nodrošina inflācija. Tomēr nav izslēdzama iespēja, ka pārdevēju faktiskie ieņēmumi no pašu nepieciešamāko preču un pakalpojumu pārdošanas pieaug straujāk, nekā tie dažādu laika periodu salīdzināšanas dēļ tiek samazināti, lietojot koeficentus, kas attiecas uz preču grupām, nevis uz pašām pirktākajām precēm. Šādi neatrēķinātie ieņēmumi varētu būt viena no sastāvdaļām Latvijas uzstādītajā rekordā.
Jebkurā gadījumā labā ziņa ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji spēj maksāt vairāk vai nu par dārgākām precēm, vai par lielāku preču daudzumu. No kurienes nauda? Swedbank ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka turpina lēnām samazināties privātpersonu depozītu apjoms bankās. Šo faktu var traktēt pilnīgi pretēji. Var apgalvot, ka ekonomika tuvojas savam sabrukumam brīdī, kad visi uzkrājumi būs iztērēti, bet var arī uzskatīt, ka cilvēki izņem naudu no bankām, jo viņu ieņēmumi aug un viņi vairs neuzskata uzkrājumus par ļoti svarīgiem. Vēl cits motīvs uzkrājumu mazināšanai ir D. Stikuta atzīmētās inflācijas pieauguma gaidas.
Ne nejaušas, ne apzinātas manipulācijas ar statistikas datiem nav iespējamas ļoti ilgu laiku. Arī tā ir viena no Grieķijas mācībām. Tagad Grieķijas statistiķi uzrāda ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Grieķijā pretēji veiksmes stāstiem, ko dažādās versijās uzsver Baltijas valstis.
Ļoti sarežģīta ir arī attiecība starp ekonomiskās situācijas izmaiņām un šo izmaiņu uztveri. Vienlaikus ar Eurostat datiem parādījās tepat Latvijā veiktas aptaujas rezultāti, kas parādīja ārkārtīgi negatīvu attieksmi pret eiro ieviešanu. Tādā veidā cilvēki pauda savu protestu, kādu noteikti apslāpētu jaunas preces un pakalpojumi, ja Latvijas caurmēra iedzīvotāja patēriņš gada laikā patiešām būtu pieaudzis par 1/10 daļu.
***
Esam pirmajā vietā!
Mazumtirdzniecības izmaiņu rādītājs Eiropas Savienības valstīs martā procentos pret 2011. gada martu
Latvija 10,0
Igaunija 9,3
Luksemburga 7,2
Somija 5,3
Lielbritānija 4,9
Lietuva 3,8
Austrija 3,3
Zviedrija 3,1
Beļģija 2,9
Rumānija 2,8
Francija 2,7
Polija 1,5
Dānija 0,6
Vācija 0,3
Slovākija 0,1
Slovēnija 0,5
Īrija 1,0
Bulgārija 1,8
Malta 2,7
Spānija 3,9
Portugāle 5,0
Čehija ?
Grieķija ?
Itālija ?
Kipra ?
Ungārija ?
Nīderlande ?
Eiropas Savienībā 1,0
Eiro zonā 0,2
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālāk