• Tweet

Latvijā uzturoties jaunajam NATO bataljonam, pastāv bažas par provokācijām, šorīt Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pieļauj, ka bažām par provokācijām ir pamats.

Pirmdien, 19. jūnijā, Ādažu bāzē notiks svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā karavīrus uzrunās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.

Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Ministru kabineta pārstāvji, citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Kā intervijā Latvijas Radio uzsvēra Kalniņš, līdz ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas ierašanos pastāv provokācijas draudi. Šī iemesla dēļ Latvijas spēki ar visām bataljonā iesaistītajām valstīm ir runājusi, ka jābūt gataviem provokāciju riskam, reakcijai uz tām jābūt mierīgai u.tml. Kalniņš atzīmēja, ka šis jautājums tiek pārrunāts arī karavīru līmenī.

Bergmanis uzsvēra, ka provokācijas pieredzējusi Lietuva, kur NATO karavīri jau ir ieradušies. Piemēram, par Lietuvu izplatīta viltus ziņa, ka karavīri esot izvarojuši meiteni, kas bijuši meli.

Kalniņš atzina, ka karavīru saskarsme ar iedzīvotājiem būs plašāka, jo bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams iziet ārpus bāzēm, lai mācītos sekmīgi aizsargāt visu valsts teritoriju.

Viņš uzsvēra, ka infrastruktūra NATO spēkiem Latvijā top ātrāk, nekā plānots un paredzams, ka jau augustā visi Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu karavīri dzīvos kopmītnēs. Bergmanis piebilda, ka par nepilnīgo infrastruktūru sūdzības pagaidām neesot saņemtas.

“Ādaži pārtop par ļoti modernu militāro bāzi,” uzsvēra ministrs. Viņš atzīmēja, ka vēl jāpiedomā arī par atpūtas infrastruktūras izveidi, lai ārvalstu karavīrus apmierinātu daudzas salīdzinoši mazas lietas: interneta pieslēguma ātrums, iespēja vērot sporta sacensības ar savu valstu piedalīšanos un tamlīdzīgi.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē noslēgs NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.

NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un to veidos vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Pērn NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Foto: Latvijas armija